Kokaugu stādīšana un kopšana rudens sezonā

Stādāmo materiālu iedala divās grupās: kailsakņu stādi – šāds stādāmais materiāls var būt vasarzaļiem kokiem un krūmiem; ietvaru jeb konteinerstādi – skuju koki un krūmi, kā arī mūžzaļie lapu koki un krūmi tiek realizēti no šīs grupas stādāmajiem materiāliem. Nereti arī vasarzaļie lapu kokaugi tiek realizēti kokaudzētavās kā konteinerstādi.

Kailsakņu vasarzaļos lapu kokus un krūmus var stādīt rudenī – augustā, septembrī, vai pavasarī – aprīlī, maijā. Ainavu arhitekte rudenī iesaka stādīt ziemcietīgas koku un krūmu sugas, piemēram, pīlādžus, kļavas, liepas, ošus, korķakoku, karagānas, klinšrozītes, spirejas, citronliānas, savukārt pavasarī būtu jāveic stādīšana kokiem un krūmiem ar vāju ziemcietību - asinszāles, zeltlietus, magnolijas, veigelas, filadelfus un citus augus. Skuju koki un krūmi, kā arī mūžzaļie krūmi, jāstāda agrā rudenī – augustā, septembrī vai arī pavasarī – maijā.

Kokaugu stādīšanas procesu var iedalīt trīs posmos: stādāmās vietas sagatavošana, kokaugu stādīšana un kopšana pēc stādīšanas.

Kokaugu stādāmās vietas parasti sagatavo katram kokam vai krūmam atsevišķi, bet dzīvžogam tiek izrakta noteikta platuma un dziļuma tranšeja jeb grāvis. Ja dārzs tiek ierīkots jaunā, neaizņemtā teritorijā, tad zemes ielabošanas darbus var veikt visā teritorijā. Ieteicamais augsnes sastrādāšanas dziļums ir vismaz 30-50 centimetri. Stādbedres nepieciešamais dziļums ir 80-100 centimetri, savukārt diametrs 30-40 centimetru lielāks nekā stādmateriāla sakņu kamols.

Dzīvžogu stādīšanai nepieciešams izrakt 50 centimetru platu un līdz 50 centimetriem dziļu tranšeju jeb grāvi. Velēnu liek vienā kaudzītē, auglīgo, irdeno augsni ber otrā kaudzītē, savukārt apakšējo, mazauglīgo augsni liek trešajā kaudzītē. Augsnes sadalīšana pa kaudzītēm nepieciešama, lai pēc tam šo izrakto augsni varētu izmantot atkārtoti.

Kokaugu stādīšanas speciāliste iesaka stādāmo materiālu iegādāties Latvijas kokaudzētavās, jo tur tie ir vairākkārt pārstādīti, tiem ir izveidots vainags vai pamatzari, kā arī ir nostiprinājusies kompakta, labi sazarota sakņu sistēma. Kokaudzētavās ir iespējams iegādāties Latvijā audzētus un klimatam atbilstošus augus, kas ir piemēroti augsnes apstākļiem un prasībām.

Ja vēlaties veikt kokaugu pārstādīšanas darbus, svarīgi ir atcerēties, lai rokot, netiktu sabojātas un nocirstas augu saknes.

Lapu koku (kuri ir lielāki par 1,5 metriem) stādīšanā, izraktās bedres centrā jāiedzen mietiņš. Stādiem, kuri auguši augsnē bez konteinera jeb kailsakņu stādiem, bedres pamatā jāieliek sasmalcinātu velēnu no auglīgās augsnes un komposta piedevas bedres centrā, ap mietu. Augsnes konuss jāveido tā, lai konusa virsma būtu vienā līmenī ar augsnes virskārtu. Konteinerstādus vai stādus ar sakņu kamolu stāda uz esošās augsnes - nolīdzinātas, taisnas virsmas.

Kailsakņu stādiem sakņu sistēmu vienmērīgi izklāj virs izveidotā zemes konusa tā, lai miets atrastos koka dienvidu pusē. Stādot kokaugus, ir svarīgi ievērot stādīšanas dziļumu, lai sakņu kakliņš neatrastos zemāk par augsnes virskārtu.

Ja kokaugi tiek stādīti svaigi sagatavotā stādbedrē, kur augsne nav pieblietēta, stādmateriāls mēdz iegrimt, līdz ar to augs sāk nīkuļot. Stādot kokus tikko sagatavotās mālainās augsnēs, sakņu kakliņu nepieciešams atstāt līdz 10 centimetriem, bet smilts augsnēs līdz 5 centimetriem augstāk par augsnes virskārtu. Kā izņēmumi jāmin kokaugu sugas, kurām labi attīstās piesaknes uz zaru pamatiem vai apbērtā stumbra daļā (kārkli, grimoņi, jāņogas, mežvīni, mežvīteņi u.c.).

Kad stādmateriāla sakņu sistēma ir izkārtota, tad ir nepieciešams viens cilvēks, kas pietur kokaugu, bet otrs ar lāpstu uz saknēm ber irdeno auglīgo augsni. Pēc sakņu pārklāšanas ar augsni, vietu nepieciešams piemīdīt ar kāju tā, lai purngals atrastos pie sakņu kakliņa, bet papēdis uz sakņu galiem. Šādā veidā, nomīdot augsni radiāli ap stādmateriālu, tiek panākta blīva, vienmērīga augsnes piespiešana pie saknēm. Lai nenobrāztu kokaugiem mizu, piemīdot augsni, ieteicams to darīt ar apaviem, kuriem ir gumijas zole.

Pēc piemīdīšanas ir svarīgi uzbērt vēl nelielu augsnes virsslāni, kuru pēc tam aplej ar ūdeni, lai ūdens augsni ieskalotu brīvajās vietās starp saknēm. Augsnes virsslāni pieber tik daudz, lai tas atrastos līdz 5 centimetriem virs sakņu kakliņa un ap kokaugu varētu izveidot apdobi ar valnīti. Valnīša augstumu nepieciešams izveidot, lai kokiem varētu uzliet 2-3 spaiņus ūdens, bet krūmiem – 1 spaini ūdens.

Stādīšanas procesā kokaugi zaudē daļu no savas sakņu sistēmas. Lai panāktu līdzsvaru starp auga virszemes un sakņu sistēmas daļas, ir nepieciešams samazināt arī auga virszemes daļu – jāveic krūmu dzinumu un koku vainagu zaru apgriešana. Zarus nepieciešams apgriezt arī tādēļ, lai izveidotos kokiem pilnīgāks vainags un krūmiem kuplāks zarojums.

Stādot liela auguma kokus, zarus ir nepieciešams apgriezt pirms stādīšanas, bet mazāka auguma kokaugiem zaru apgriešanu veic pēc stādīšanas. Krūmu dzinumu apgriešanas garums atkarīgs no krūma sugas īpašībām, dzinumu apgriešanu veic 1/3 līdz 1/2 no dzinuma garuma. Veidošanas nolūkā pastiprināti ir jāveic arī dzīvžogu stādījumu apgriešana, nolīdzinot krūmus vienā augstumā. Tikai nedaudz vai nemaz neapgriež lēnaudzīgas un labi nobriedušas krūmu sugas, piemēram ceriņus, krūmcidonijas, aronijas un mandeles.

Lapu kokiem vēlamais zaru apgriešanas garums ir 1/3 līdz 1/2 no zara garuma. Apakšējos zarus nepieciešams atstāt garākus, savukārt augšējos īsākus, jo apgriežot, tiek veidota vēlamā vainaga forma. Vairāk zarus var apgriezt (pusi no zaru garuma) apsēm, liepām, vītoliem, gobām, savukārt mazāk ieteicams zarus apgriezt (1/3 no zaru garuma) vai vispār neapgriezt ošus, ozolus, pīlādžus. Intensīvi sulojošās sugas, kā bērzus, kastaņus un kļavas, kā arī plūmes un ķiršus, var apgriezt tikai pēc pumpuru plaukšanas laikā no jūnija līdz augustam.

Vienu, divas nedēļas pēc koka stādīšanas, kad tas ir nosēdies stādbedrē, var veikt piesiešanas darbus. Iedzītā mieta gals jānozāģē tā, lai tas atrastos apmēram 10 centimetrus zem koka zemākā zara. Koka stumbru piesien pie mieta ar mīkstu un izturīgu auklu. Saiti starp mietu un koku sien astoņnieka veidā. Ja kokam stumbra ir līks, tad to ir iespējams iztaisnot ar šo piesiešanas metodi - starp mietu un koka stumbru nepieciešams ielikt zāli vai kādu citu mīkstu materiālu, lai netiktu noskrāpēta koka miza. Skuju kokus un pārstādītus lielus kokus ar plašu sakņu sistēmu var piesiet ar diviem vai trim mietiņiem.

Pēc kokaugu stādīšanas vai pārstādīšanas kopšanas pamatuzdevums pirmajā gadā ir nodrošināt kokaugu ar nepieciešamo mitruma daudzumu. Lai jaunstādītajiem kokaugiem sakņu zonā būtu vienmērīga temperatūra un mitrums, kā arī, lai neveidotos garoza un neaugtu nezāles, apdobē uzber 5 centimetru dziļu mulčas slāni.

Ainavu arhitekte Ieva Kalniņa pirmajā gadā pēc koku stādīšanas iesaka regulāri veikt kokauga laistīšanu un apsekošanu. Jaunie stādītie koki pirmajā gadā ir ļoti jutīgi pret sausumu, tāpēc, lai tie iesakņotos un spētu priecēt apkārtējos, ir nepieciešams veikt regulāru kokaugu apsekošanu un augsnes mitruma daudzuma uzraudzīšanu. Tādēļ, ja nelīst lietus, jaunajiem stādījumiem katru nedēļu nepieciešams uzliet 1-2 spaiņus ūdens. Jāņem vērā, ka nedrīkst liet ledusaukstu ūdeni!