10 lietas, kas jāzina par obligāto suņu čipēšanu un reģistrēšanu  (14)

Pasīva lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīce, ko ikdienas sarunvalodā parasti dēvē par mikročipu vai vienkārši čipu, ir rīsa graudiņa lieluma kapsulā ievietota sīciņa mikroshēma, ko ar īpašu adatu ievada dzīvniekam zem ādas, parasti kreisā pleca rajonā.

Mikroshēma satur unikālu ciparu kodu, ko var nolasīt ar īpašu skeneri, tā dēvēto mikročipu lasītāju. Ievadot nolasīto kodu vienotajā datu bāzē, var noskaidrot ziņas par dzīvnieka īpašnieku, informāciju par vakcināciju pret trakumsērgu un citus datus.

Reiz implantēts, čips ir "mūžīgs", lai gan laika gaitā tas var "aizklejot" uz citu vietu dzīvnieka zemādā. Čips nerada dzīvniekam sāpes vai neērtības un, izņemot ļoti retus gadījumus, nevar izraisīt veselības traucējumus (piemēram, nav iespējams, ka čips iekļūtu asinsritē vai elpošanas ceļos).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" nosaka, ka suns jāsačipē un jāreģistrē vienotajā Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai.

Jau šobrīd čips un reģistrācija ir nepieciešama suņiem, kas piedalās izstādēs un/vai tiek izvesti ārpus Latvijas. No 2017. gada 1. janvāra ir obligāti jāčipē visi tie suņi, kas tiek atsavināti (pārdoti, dāvināti, atdoti par brīvu, nodoti adopcijai utt.). Turklāt reģistrācija jānodrošina atsavinātājam, reģistrējot dzīvnieku uz sava vārda.

Ja suns nepiedalās izstādēs, netiek ņemts līdzi ceļojumā un to nav plānots nevienam atdot, pēdējais reģistrācijas termiņš ir 2017. gada 1. janvāris.

Tomēr pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt, ka tās teritorijā suņus obligāti jāreģistrē jau pirms 2017. gada 1. janvāra. Šobrīd gan nav ziņu, ka kāda pašvaldība grasītos noteikt ātrāku reģistrācijas termiņu.

Vienotajā datu bāzē var reģistrēt arī čipētus kaķus un mājas seskus, bet tas nav obligāti.

Suni var sačipēt ikvienā veterinārajā klīnikā, bet reģistrēt LDC datubāzē – gan turpat, klīnikā, gan vietējā pašvaldībā vai Lauksaimniecības datu centrā.

Suņa reģistrēšana pie praktizējoša veterinārārsta ir ērts variants no laika ietaupījuma viedokļa, jo dzīvnieku var uzreiz čipēt, vakcinēt un reģistrēt, tomēr jāņem vērā, ka veterinārajās klīnikās reģistrācija izmaksās dārgāk, nekā darot to pašam, jo klīnikas par šo pakalpojumu ņem papildu samaksu.

Tāpēc īpašniekam ir arī iespēja reģistrēt suni pašam, samaksājot noteikto valsts nodevu (3,50 eiro) un dodoties uz vietējo pašvaldību vai Lauksaimniecības datu centru vai izmantojot elektroniskos pakalpojumus. Visos gadījumos dzīvnieka īpašniekam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un dzīvnieka pase, kā arī maksājumu apliecinošs dokuments.

Dzīvnieka reģistrēšana LDC datubāzē ir maksas pakalpojums, kas šobrīd ir 3,50 eiro. Izmaksām jāpieskaita arī veterinārās klīnikas noteiktā cena par pašu čipēšanu, kas var svārstīties plašā amplitūdā no 15 līdz pat 55 eiro. Veterinārārsti ir vienojušies par samazinātu čipēšanas maksu, ko daudzās veterinārajās klīnikās līdz 2016. gada 1. decembrim piedāvā par aptuveni 12 eiro.

Tāpat izmaksas var pieaugt, ja dzīvniekam nepieciešama arī vakcinācija pret trakumsērgu – arī šī pakalpojuma cena jānoskaidro konkrētajā klīnikā, uz kuru dzīvnieka īpašnieks plāno doties.

Ar to vien, ka dzīvniekam savulaik ir ievadīts čips, nepietiek ne normatīvo aktu prasību izpildei, ne arī galvenā čipēšanas mērķa sasniegšanai – nodrošināt, lai dzīvnieks būtu identificēts un "sasaistīts" ar savu saimnieku.

Agrāk nebija vienotas datu bāzes, kurā čipētie dzīvnieki tiktu reģistrēti – katrs veterinārārsts vai organizācija veidoja savu reģistru. Šādam nekur nereģistrētam čipam faktiski nav nekādas jēgas – tas ir tikai ciparu kombinācija bez jebkādas iespējas noskaidrot dzīvnieka īpašnieku.

Tāpēc suns ir arī obligāti jāreģistrē vienotajā LDC datu bāzē. Lai datu bāze būtu aktuāla un saturētu patiesu informāciju, suņa īpašniekam ir pienākums ziņot LDC par dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, nāvi, pazušanu vai atrašanu un arī par īpašnieka maiņu. Atjaunot informāciju datu bāzē var bez maksas.

To iespējams izdarīt, izmantojot portālā "Latvija.lv" pieejamo e-pakalpojumu vai aizpildot ziņojumu un nosūtot to Lauksaimniecības datu centram. Iepriekšējam mājdzīvnieka īpašniekam jaunajam saimniekam ir jānodod arī dzīvnieka pase.

Pašlaik Latvijā apritē ir trīs veidu dzīvnieku pases:

Tieši šī pēdējā – violeti zilā grāmatiņa ar Pārtikas un veterinārā dienesta emblēmu – praksē ir sastopama visbiežāk. Ja jūsu sunim ir šāds dokuments, suns ir čipēts un čipa numurs vakcinācijas apliecībā ir norādīts, tad apliecība ir derīga suņa reģistrācijai vienotajā datu bāzē.

Ja apliecības nav vai arī tajā nav norādīts čipa numurs, pirms reģistrācijas nāksies noformēt jaunu dokumentu. Praksē šādos gadījumos veterinārārsti izsniedz tikai jaunā parauga ES pases, tomēr tas rada zināmas neskaidrības.

Pirmkārt, ja suns nepiedalās izstādēs un to nav paredzēts vest ārpus valsts, ES pase viņam nemaz nav vajadzīga – pietiek ar vakcinācijas apliecību, kurā var norādīt visu suņa identifikācijai un reģistrācijai nepieciešamo informāciju.

Otrkārt, ja dzīvniekam ir derīga vakcinācijas apliecība un spēkā esoša vakcinācija, tomēr tas nav čipēts, veterinārārstam ir dzīvnieks jāvakcinē vēlreiz, jo viņš nevar būt pārliecināts, ka viņa priekšā ir tas pats dzīvnieks, kurš ticis vakcinēts.

Turklāt no šā gada pavasara jauna kārtība ir arī attiecībā uz vakcinācijas apliecībām – ja līdz šim tās pēc vienota parauga izgatavoja PVD, turpmāk katra veterinārā klīnika var brīvi izstrādāt pati savu vakcināciju apliecinošo dokumentu – tā var būt gan apliecība grāmatiņas veidā, gan vienkārši izziņas tipa veidlapa ar veterinārārsta parakstu un zīmogu.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir sagatavojusi savu vakcinācijas apliecības variantu, ko piedāvā vetārstiem iegādāties, taču to izmantošana nav obligāta.

No sunim implantētas mikroshēmas ieguvējs ir gan dzīvnieka īpašnieks, gan sabiedrība. Ja suns, kuram ir mikroshēma un kurš ir reģistrēts, noklīst un tiek atrasts, patversmes darbinieks vai veterinārārsts var nolasīt mikroshēmu un atrast suņa saimnieku.

Suņu reģistrācija arī ļaus policijai efektīvāk nodrošināt sabiedrisko kārtību. Piemēram, suņa uzbrukuma gadījumos būs vieglāk noskaidrot dzīvnieka īpašnieku un saukt to pie atbildības. Šobrīd tas ir diezgan sarežģīti, jo grūti pierādīt, ka konkrētā persona ir suņa īpašnieks.

Arī pašvaldībām būs vieglāk iekasēt to noteiktās nodevas par dzīvnieku turēšanu, jo būs skaidri zināms, cik dzīvnieku ir tās teritorijā, kam tie pieder, kas ir un kas nav samaksājis nodevu – dzīvnieka īpašniekam nebūs iespēja izvairīties.

Dažkārt cilvēki maldīgi domā, ka čips ir kaut kas līdzīgs GPS ierīcei, kas pazušanas gadījumā ļauj kartē apskatīties suņa atrašanās vietu un izsekot viņa gaitām.

Tas tā nebūt nav – čipā ietvertā mikroshēma vienīgi ļauj identificēt dzīvnieku pēc unikālā numura un pēc tam, ievadot šo numuru datu bāzē, noskaidrot dzīvnieka īpašnieku.

Datubāze satur ziņas par dzīvnieku – sugu, vecumu, dzimumu, vārdu, kā arī ārējo izskatu un īpašās pazīmes.

No datubāzes var iegūt ziņas par suņa īpašnieku – vārdu, uzvārdu, tālruni, e-pastu, adresi.

Papildus datubāzē ietverts arī mikroshēmas numurs, tetovējuma numurs, pases numurs, dzīvnieka sterilizācijas datums, ja tāda veikta, kā arī atzīme par pēdējo vakcināciju pret trakumsērgu.

Pēc 2017. gada 1. janvāra tos suņu īpašniekus, kuru mīlulim nebūs ievietota mikroshēma un kuru dzīvnieks nebūs reģistrēts LDC, varēs sodīt ar naudas sodu 7 līdz 210 eiro apmērā.

Diskusija par nepieciešamību obligāti reģistrēt visus suņus Latvijā sākās pirms vairāk nekā 10 gadiem pēc dzīvnieku aizsardzības organizāciju ierosinājuma. Tās galvenais iemesls – aizvien pieaugošais pamesto un patversmēs nonākušo suņu skaits un nespēja saukt pie atbildības tos saimniekus, kas nerūpējas par saviem dzīvniekiem vai dara tiem pāri.

Lauksaimniecības datu centrā šobrīd ir reģistrēts ap 45 tūkstošiem suņu. Daudzi no datubāzē reģistrētajiem suņiem ir tie, kas piedalās izstādēs vai kādreiz uz laiku ir izbraukuši ārpus valsts, jo šādos gadījumos dzīvnieks jāčipē un jāreģistrē datubāzē obligāti.

Informatīvo materiālu par suņu čipēšanu un galvenajiem faktiem var skatīt šeit.