Kā pareizi izmantot kompostu dārza lutināšanai?

Komposts jāiestrādā augsnes augšējā slānī, ne dziļāk par 5 līdz 15 centimetriem, kur viegli piekļūst gaiss, kur atrodas lielākā daļa augu barojošo sakņu un kur ir visaktīvākā mikroflora. Kompostu nedrīkst atstāt uz augsnes virsmas, jo tas izžūs un zaudēs savu bioloģisko aktivitāti. To arī nedrīkst iestrādāt pārāk dziļi augsnē, kur nav pietiekami daudz gaisa, kas nepieciešams mikroflorai.

Negatavu kompostu, proti, tādu, kas nav pilnībā satrūdējis, iestrādā augsnē rudenī vai agrā pavasarī, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sējas vai stādīšanas, lai tas paspētu pilnībā sadalīties. Rudenī kompostu iestrādā augsnes augšējā slānī un pārklāj ar mulču. Rudenī īpaši ieteicams kompostu iestrādāt ap ogulājiem un augļu kokiem. Pēdējā gadījumā komposts netiek iestrādāts ap koka stumbru, bet plašākā perifērijā, kur atrodas koku barojošās saknes.

Runājot par komposta devu, to nav iespējams norādīt precīzi. Var vien ņemt vērā to, ka ar kompostu augus nevar pārbarot, tāpēc - jo vairāk, jo labāk. Kā ieteicamo devu var minēt 15 līdz 20 litrus uz vienu kvadrātmetru augsnes, taču šī vidējā deva mainās atkarībā no augsnes tipa un augu kultūras prasībām. Dārzniekam, atkarībā no augsnes stāvokļa, jāspēj noteikt, cik daudz organiskā mēslojuma nepieciešams. Ja mālainas augsnes virskārta pēc lietus pludo, bet sausā laikā ir sadalīta lielos gabalos, ja tā ir gaiša vai sarkanīgi brūna - tā ir pazīme, ka augsnē trūkst organiskās vielas un ir zema auglība. Tas nozīmē, ka nepieciešams iestrādāt iespējami daudz komposta šādā augsnē. Smilšainās augsnēs, organiskā mēslojuma, un jo īpaši komposta, iestrādāšana ir vienīgais pieejamais veids, kā palielināt mitruma saglabāšanas kapacitāti augsnē, un noturēt augiem nepieciešamās barības vielas augsnes virsējā slānī, kur atrodas augu barojošās saknes. Šeit arī nepieciešamas lielas komposta devas. Vislabvēlīgākās fizikālās īpašības ir smilšmāla augsnēm, kur nepieciešams mazāks komposta daudzums.

Kad tiek uzrakta un irdināta augsne, tajā esošās organiskās vielas neizbēgami noārdās, tāpēc komposta iestrādāšana jāveic katru gadu. Ja tas netiek darīts, augsne diezgan ātri noārdās un viegli pamanīt, kā mainās tās struktūra un krāsa.

Nobriedis komposts jeb pilnībā satrūdējis komposts ir ļoti vērtīgs mēslojums. Tas ir jau gatavs barības vielu avots augiem. Tādēļ pavasarī to iestrādā vagās, dobēs un bedrītēs tieši pirms sēklu sēšanas vai augu stādīšanas. Kompostu var arī izmantot, pieaugušu augu piebarošanai, kad tiem ir paaugstinātas prasības pēc barības vielām. Šājā gadījumā to rūpīgi iestrādā augsnes virskārtā tieši ap augiem, cenšoties nesabojāt augu saknes. Der atcerēties, ka augi, kas izaudzēti izmantojot kompostu, ir noturīgāki pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgu vides ietekmi.

Raksts tapis sadarbībā ar mēslojuma ražotāju ''Eko Zeme'', kas ir viens no 11. Rudens stādu parādes dalībniekiem, un noteikti palīdzēs rast atbildes arī uz citiem ar dārzkopību saistītiem jautājumiem. Vairāk par Stādu parādi lasi šeit.