Durberts paaudzies - 2
Foto: "Dabasdati.lv"
No visām ligzdām, kas šogad tika aprīkotas ar tiešraides kameru, putni jau ir aizlaidušies, līdz ar to vērošanas sezona ir noslēgusies. Šogad, salīdzinot ar četrām iepriekšējām ligzdošanas sezonām, tiešraides kameras guvušas vēl lielāku atsaucību – pie datora ekrāniem putnus vērojuši 1,8 miljoni unikālo skatītāju. Vispopulārākā bijusi jūras ērgļu pāra ligzda, kurā uzauga ērglēns Durberts – kopējais skatījumu skaits tiešraidei no šis ligzdas sasniedzis septiņu miljonus, informēja Latvijas Dabas fondā.

Ar tiešsaistes kamerām aprīkotās četras aizsargājamo putnu sugu – jūras ērgļa, zivjērgļa, melnā stārķa un lielā dumpja – ligzdas aizrautīgi vēroja ne tikai Latvijā, bet arī vairāk nekā 100 citās valstīs.

Vislielākā interese cilvēkiem bijusi par jūras ērgļu ligzdu, kur šogad izauga ērglēns Durberts, – šīm tiešraidēm fiksēti vairāk nekā 700 tūkstoši unikālo skatījumu. Otra populārākā bijusi melno stārķu pāra ligzda ar vairāk nekā 600 tūkstošiem unikālo skatījumu, kam seko zivjērgļa ligzda ar nedaudz vairāk nekā 300 tūkstošiem unikālo skatījumu un lielā dumpja ligzda ar gandrīz 200 tūkstošiem unikālo skatījumu.

Lielā dumpja ligzdā tiešraides kamera gan tika pievienota visvēlāk un mazie dumpēni ligzdu pameta visātrāk – jau mēneša vecumā, savukārt jūras ērgļu ģimenes ikdienai varēja sekot jau no paša sākuma, kad putnu pāris ieradās ligzdā, un ērglēns Durberts pirmo reizi izlidoja no ligzdas vien 2,5 mēnešu vecumā, turklāt vēl labu laiku turpināja tajā atgriezties.

Aprīlī tiešraides kamera tika uzstādīta arī pie vistu vanagu pāra ligzdas, taču, kā vēlāk sprieda ornitologi, tēviņš bija pārāk jauns un nepieredzējis, tāpēc mātītei pašai bija jāmeklē barība un ilgstoši jāatstāj ligzda. Jau pēc dažām dienām viņa saprata, ka perējums ir sabojāts, un ligzdu pameta.

Notikumiem ligzdās līdzi sekojuši ne tikai Latvijas mediji, bet arī starptautiskie, piemēram, vācu "Spiegel", kā arī "CBS News". Lielu popularitāti guvis arī "Youtube" ievietotais video, kurā redzama jūras ērgļu mazuļa neveiksmīgā piezemēšanās ligzdā – tas noskatīts vairāk nekā 140 000 reižu.

Daļa tiešraides kameru jau ir demontētas, pārējās tiks noņemtas tuvākajā laikā – pa ziemu atstāt visai dārgo video sistēmu būtu riskanti, turklāt nav zināms, vai arī nākamajā ligzdošanas sezonā vecajās ligzdās apmetīsies putni.

Latvijas Dabas fonds arī nākamajā gadā plāno aprīkot putnu ligzdas ar tiešsaistes kamerām. Fonda pārstāve Maija Ušča pastāstīja, ka vēl nav zināms, pie cik un kādu putnu ligzdām kameras uzstādīs. Viss lielā mērā atkarīgs no pieejamā finansējuma. Latvijas Dabas fonds ir nevalstiska dabas aizsardzības organizācija, kas līdzekļus tiešraides kameru uzstādīšanai pie putnu ligzdām un citiem saviem mērķiem gūst no ziedojumiem un dažādiem projektiem.

Tā kā ar tiešsaistes kameru aprīko putnu ligzdas, kas atrodas dziļi mežā, tālu prom no cilvēkiem, ir jānodrošina arī elektrības avots, tāpēc vairāku simtu metru attālumā no ligzdas tiek uzstādītas saules baterijas. Vienas novērošanas sistēmas kopējās izmaksas (kamera, kabeļi, saules baterijas u.c.) ir aptuveni pieci tūkstoši eiro.

Par iespējām finansiāli atbalstīt Latvijas Dabas fondu vari uzzināt "ldf.lv".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!