<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/azchael/">Max-Leonhard von Schaper</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Jau no seniem laikiem pīlādzis, kas dēvēts arī par sērmūksli, cermūksli, pīleņģi un puceni, latviešu sētās vienmēr ir stādīts, lai pasargātos no ļaunajiem spēkiem, raganām un velniem. Varam ticēt vai neticēt koka enerģētiskajam spēkam, tomēr pie katras mājas būtu jābūt pa pīlādzim, tāpēc portāls ''Tavs Dārzs'' konsultējās ar stādaudzētavas ''Pīlādži'' speciālistu Jāni Zilveru, kurš sniedza ne vienu vien vērtīgu padomu.

Šķirnes mājas svētībai un veselības stiprināšanai

Mūsdienās jau ir iespējams apvienot divus labumus, iestādot pīlādzi ne tikai dekoratīviem nolūkiem, bet arī kādu ēdamo ogu šķirni. Tieši tāpēc pīlādžus var iedalīt divās lielās grupās – pārtikas un dekoratīvajos. Ēdami, protams, ir visi, bet pārtikas ir ar lielākām un sulīgākām ogām, kurām nav izteikta sīvuma un tās var ar patiku ēst svaigas, tikko noplūktas no koka. Ļoti plaša ir arī šķirņu auguma dažādība, sākot no 1,5 līdz pat 15 metriem. Jārēķinās, ka lielākā daļa šķirņu nav pašauglīgas un tādēļ jāstāda divas dažādas, vai arī redzamības attālumā jābūt parastajam meža pīlādzim. Ļoti plaša ir arī ogu krāsu gamma, sākot ar ierasti oranžo, koši sarkano, līdz tumši violetām ēdamajām šķirnēm, ko papildina dekoratīvās arī ar dzelteniem un pat baltiem ķekariem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit