Video: Diriģents Romāns Vanags dziedāt iemāca pat savam kaķim

Kāds tad parasti ir rīta cēliens Vanagu ģimenē? Pirmā parasti virtuvē sāk saimniekot Romāna sieva. "Evija uztaisa sev kafiju, man kafiju, bet mums ir tā, ka nevar kaķi laist iekšā, jo tad visiem ir jāceļas augšā. Ja kaķis nāk iekšā, viņš bļaus tik ilgi, kamēr nedabūs savu ēdienu, un bļāviens viņam ir tāds pamatīgs," smejot saka diriģents.

Maksim, protams, tiek pasniegtas kaķa cienīgas brokastis, taču viņa kārums nav citu kaķu vidū tas iecienītākais ēdiens – runcis labprāt mielojas ar jogurtu! Kā jau diriģenta kaķim pieklājas, Maksis deserta klātbūtni nosaka ar absolūto dzirdi. "Es varu sēdēt šeit un atvērt jogurtu, un viņš var būt kaut kur mājā, un viņš atnāks un apēdīs jogurtu. Viņš dzird vai viņš jūt – es nezinu, bet, kā es taisu vaļā jogurtiņu, viss, viņš ir klāt!"

Pēc tam, kad kaķis uzēdis karotīti jogurta, visi Makša pavadībā dodas uz dārzu dzert rīta kafiju. Romānam Vanagam gandrīz vienmēr mājās bijuši tikai kaķi. Vienīgais romāna suns basets sagaidījis ģimenē ienākam Maksi. "Maksimiliāns bija maziņš pavisam, Maksītis. Un tad viņš gāja pie baseta sildīties uz viņa sedziņas, blakus gulēja. Maksis jau auga lielāks un lielāks, un beigās tam sunim nebija vietas – viņš gulēja uz grīdas un Maksis uz viņa sedziņas," atceras Romāns Vanags.

Kad Romāns ar Eviju iziet pa vārtiņiem un dodas pastaigāties, Maksis abiem seko gluži kā sunītis. Tāpat kā savulaik suns izaudzināja Maksimilianu, tā kaķis bijis Romāna un Evijas dvīņu sargeņģelis. "Kaķis ļoti juta, kad mūsu puikas nāca. Un, kamēr Evija gaidīja puikas, viņš pilnīgi sargāja viņus. Viņš gulēja uz vēdera virsū un sildīja puikas – mums ir tādas bildes, fantastiskas! Un tiklīdz puikas atnāca, viņš bija pirmais, kas ielēca viņu gultiņā, nolikās pa vidu un, var teikt, izaudzināja," sirsnīgi stāsta diriģents.

Patlaban Romāns ar savu vadīto Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kori gatavojas pirmizrādei "Frankenšteins" Dailes teātrī, bet oktobrī dosies viesturnejā uz Ķīnu. Pēc katras dziesmām bagātās turnejas Vanagu ģimeni mājās sagaida vēl viens dziedātājs – Maksis. "Viņš tāds altiņš mums ir pilnīgs. Un kādreiz, kad viņš bija mazāks, viņam bija bišku augstāka balss. Tagad viņam ir bišku zemāka. Bet viņa balss augstums mainās no vajadzības – ja viņš ir lādzīgā noskaņojumā, tad tā vienkārši papļāpā. Bet tad, kad viņš ir dusmīgs vai tā kā apvainojies, vai nav dabūjis ēst pietiekami, tad gan viņš mums taisa rupju balsi."

Pirms laika, dodoties kārtējā tūrē ar zēnu kori, Vanagu ģimene (Evija ir kormeistare un pianiste) puikas atstājusi pie vecmāmiņas, bet Maksis faktiski mājās palicis viens.

"Mēs aizmirsām pateikt viņam, ka aizceļojam," saka Evija. "Un tagad mēs zinām, ka mums jāpasaka, bet toreiz mēs nebijām viņam neko teikuši un vienkārši atbraucam pēc trīs nedēļām mājās," turpina Romāns. "Un, kā viņš mūs lamāja! Viņš lamāja vismaz divas dienas. Viņš, pirmām kārtām neatstājās ne soli, viņš vispār vaktēja visu laiku, un nepārtraukti atgādināja, ka jūs man neko nepateicāt, jūs aizbraucāt, jūs tagad esat atbraukuši mājās, es visu laiku uztraucos par jums, ka jūs te nebijāt." Šķiet, Romāns tiešām lieliski saprot, ko kaķis savā mēlē saka.

Uz jautājumu, kā būtu, ja mājās nebūtu Makša, atbildēt šobrīd nevar neviens. Reiz, kad ģimenei bija jāaizbrauc prom, kaķis, nevienu neklausīdams, devies prom no mājām. Romāns, gremdējoties atmiņās, joprojām jūtas saviļņots. "Un atbraucām atpakaļ un viņš bija – tā laime ir neizsakāma! Viņš sēž, viņš ir dzīvs un visi ir priecīgi, un tu nevari iedomāties ja viņš nebūtu, kas tad būtu."