Foto: @tessahensley
Tie, kas dodas ceļojumā uz Rotnestas salu, kas atrodas pie Austrālijas krastiem, gandrīz vienmēr pārrodas ar vismaz vienu fotoattēlu, kurā redzams neparasts zvēriņš, kura purniņu vienmēr rotā smaids. Iepazīstieties – kvoka jeb īsastes ķengurs! Šie mazie somaiņi ir ļoti droši un draudzīgi – nāk klāt tūristiem un neiebilst pret pozēšanu kopbildei. Smaidošās purniņa izteiksmes dēļ tos dēvē par laimīgākajiem dzīvniekiem pasaulē.

Kvoka (Setonix brachyurus) jeb īsastes ķengurs ir mājas kaķa lieluma somainis, ķenguru un valabiju saimes pārstāvis. Smaidīgais zvēriņš ir zālēdājs un visaktīvāk barojas naktī.

Kvokas sastopamas uz dažām mazām saliņām Austrālijas rietumkrastā, bet visvairāk uz Rotnestas salas, kas atrodas iepretī viena no lielākajām Austrālijas pilsētām – Pērtai, kā arī uz Boldas salas. Mazie ķenguri sastopami arī dažviet Austrālijas kontinenta rietumos. Tie par savu dzīvesvietu izvēlas mitras teritorijas ar bagātīgu augu biežņu, galvenokārt purvājus un upju krastus.

Kvoka sver 2,5–5 kilogramus un tās ķermenis ir 40–54 centimetrus garš. Zvēriņa aste, salīdzinot ar citiem ķenguru un valabiju saimes locekļiem, ir visai strupa – tās garums sasniedz vien 25 līdz 30 centimetrus. Tādēļ arī simpātisko zvēriņu dēvē par īsastes ķenguru.

Īsastes ķenguri dzīvo nelielos baros, mielojas ar purvainās vietās augošu eikalipta koku (Eucalyptus rodwayi) lapām, kā arī dažādiem citiem zaļumiem, krāj taukus savā astē nebaltām dienām, augu biežņā veido tuneļus, kur snaust un paslēpties, un lēkā kā ķenguri. Kvokas patiesi ilgu laiku var izdzīvot bez ēšanas, pateicoties tauku krājumiem to astē.

Šie zvēriņi ir diezgan kompaktas un druknas miesasbūves, ar apaļām ausīm, nelielu, bet platu galvu un acīm kā pogām. Zvēriņa kažoks ķermeņa augšpusē ir pelēkbrūns, bet apakšpusē –dzeltenbrūns. Mazam ķenguram līdzīgais zvēriņš, atšķirībā no saviem "radiniekiem", spēj kāpelēt pa nelieliem kokiem.
Kvokas vienmēr izpelnās tūristu sajūsmu, jo absolūti nebaidās no cilvēkiem un droši nāk iepazīties. Mazie dzīvnieki jau pieraduši pie tos redzēt gribošu cilvēku pūļiem un pamanījuši, ka no tiem vienmēr atlec kāds auglis vai cits gardums. Rotnestas salā kvokas tiek ļoti sargāti. Par pāridarījumu dzīvnieciņam var nākties maksāt naudas sodu pat 2000 dolāru (aptuveni 1793 eiro) apmērā. Kvokas arī aizliegts turēt kā mājdzīvniekus.
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (International Union for Conservation of Nature) kvokas ir pasludinājusi par apdraudētu sugu. Pavisam savvaļā mīt mazāk nekā 14 tūkstoši smaidīgo dzīvnieciņu, turklāt apmēram 12 tūkstoši no tiem – uz Rotnestas salas.
Starp citu, tieši pateicoties jokainajiem dzīvnieciņiem, Rotnestas sala ieguvusi savu nosaukumu. Kuģa kapteinis, holandietis Vilems de Vlamings (Willem de Vlamingh) 1696. gadā apciemojis šo salu un ieraudzījis kvokas, ko raksturojis kā "žurku paveidu, kas ir tikpat lielas kā mājas kaķi". Tā kā "lielās žurkas" uz viņu atstājušas spilgtu iespaidu, holandietis salu nodēvējis par "Rattennest", kas nozīmē – Žurku ligzda.

Daži "selfiji" ar kvokām no "Twitter":










Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "NationalGeograpgic.com" un "Animalfactguide.com".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!