Rāmavas muiža - 45
Foto: DELFI
Atzīšos, ka mani vienmēr apbēdinājuši skati ar pamestām, pussagruvušām un bez saimnieku palīdzīgām rokām esošām muižām, kas tā vien sauc pēc palīdzības, lai tajās atkal kūsātu dzīvība. Kā izrādās, tieši tāds bijis stāsts arī par Rāmavas muižu, kurai, esot pavisam bēdīgā izskatā, tika dāvāta otra iespēja, un nu tā ir viena no skaistākajām Pierīgas muižām, kur valda brīnumaina atmosfēra.

Gluži vai neticami šķiet, ka tik tuvu Rīgai, nemaz nepamanot brīdi, kad esmu jau izbraukusi no galvaspilsētas robežas, nonāku uz nelielas ielas ar norādi uz Rāmavas Depkina muižu. Un patiesi, skats, kas paveras aiz parka senajiem kokiem, ir elpu aizraujošs. Redzama sulīgi sarkanas krāsas muiža ar baltiem loga rāmjiem, skaistu apzaļumojumu, izgreznotām kāpnēm, un, pats galvenais, pie muižas mani sagaida laipna saimniece, kas ir daļa no patīkamās atmosfēras.

Ar Rāmavas muižu mani iepazīstināja tās saimniece un vadītāja Ilze Berga, kura mani gan izvadāja pa muižas parka takām, gan izrādīja un izstāstīja katras ievērojamākās muižā sastopamās lietas vēsturi, atklājot, kā tā nonākusi līdz šejienei, jo, kā zināms, tad pirms atjaunošanas darbiem, muižā nav bijis nekā, tik vien, cik grīda un sienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!