Video: Iegādātais burunduks uzbrūk un kož. Kā nekļūdīties, izvēloties mājdzīvnieku?  (8)

"LTV1" raidījums "Ķepa uz sirds" ciemojās pie burunduka Meriliona saimnieces Daces un viņas abām meitiņām, kā arī lūdza padomu ekspertiem, kā nekļūdīties mājdzīvnieka izvēlē.

Katrā ģimenē reiz pienāk brīdis, kad bērns paziņo, ka viņš grib kaķīti, sunīti vai citu dzīvnieciņu. Šajā brīdī vecāki ir nopietnas izvēles priekšā. No vienas puses, gribas sagādāt bērnam prieku, skaidrs, ka rūpes par dzīvnieciņu mācīs bērnam būt patstāvīgākam, atbildīgākam, veidos viņa personību, bet no otras puses, tas ir liels risks. Var gadīties, ka bērns jau pēc dažām dienām zaudē interesi par jauno mājas mīluli. Tad visas rūpes gulsies uz jau tā aizņemtajiem vecākiem.

Dace Straume un viņas meitiņa Marta nebija iesācējas dzīvnieku turēšanā, viņām jau bija pieredze. "Martiņai ļoti patīk dzīvnieki un viņa gribēja kādu. Un mēs paņēmām pelīti – draudzenīti, kas kāpa kabatā, bija draudzīga un mīlīga. Bet pelīte "aizgāja"," saka Dace.

Tad tika pieņemts lēmums par jauna dzīvnieciņa iegādi. Tika meklēts bērniem draudzīgs, mīļš un pūkains, tāds, ko var paņemt rokās. "Internets bija pirmais, kur mēs skatījāmies. Marta atrada savā žurnālā, ka tieši bērniem vislabākais ir burunduks. Burunduks ir žiperīgs, dzīvespriecīgs, draudzīgs, nav alerģisks. Un ļoti būtisks faktors bija, ka nav smakas."

Žurnāla rakstā esot bijis teikts, ka burunduks ir mīļš un draudzīgs, ka visi burunduku īpašnieki ir laimīgi un priecīgi. Sākumā tā arī bija. Bet tad Marta pavadīja nedēļu bērnu nometnē. Pēc atgriešanās burunduks uzvedās pavisam citādi.

Straumju ģimenes mājās katra burunduka pabarošanas reize pārvēršas dramatiskā pārbaudījumā. Dace burundukam tuvojas tikai ar kodienu drošiem cimdiem. "Iespējams, ka burunduks arī jūt, kā tas ir, bet tiešām reāli sirds sitas ātrāk, kad ir jāiet pie viņa. Šoreiz viņš man tikai īkšķī nedaudz iekoda. Un arī tehnika man ir tāda, ka es cimdus neaizvelku līdz galam, jo viņš kožas cimdu galos," atklāj Dace.

Bail ir ne tikai Dacei. Arī bērni no burunduka baidās. Raidījuma "Ķepa uz sirds" sižetā Dace mierina savu jaunāko meitiņu: "Mēs nevaram iet ar tevi kopā pie burunduka, jo tas var tev iekost pirkstiņā, un kas tad būs, kad iekodīs." Mazā no bēdām, ka burunduks negrib draudzēties, raud.

Dacei ir izdevies problēmu atrisināt. Burundukam Merilionam ir atrastas jaunas mājas, kur par viņu parūpēsies.

Patversmes "Dzīvnieku draugs" darbiniecei Laurai Karnītei līdzīgi stāsti ir ikdiena. Raidījuma sižetā redzams, ka pie patversmes durvīm atkal ir atstāts trusis. Pirmajā brīdī šķiet neiespējami, kā kaut ko tik jauku var pamest, bet trusim ir diezgan spēcīga smaka. Viņš rada ļoti daudz atkritumu, grauž visu pēc kārtas. Truši ir jutīgi pret ādas slimībām, tāpēc diezgan bieži slimo. "Ārsts saka: "Ziniet, tā vispār ir lipīga ēde, ar ko arī jūs varat saslimt!" Un tad trusis tiek atstāts pie patversmes durvīm," skaidro Laura Karnīte.

Iegādājoties lielākus dzīvniekus – suņus vai kaķus, cilvēki parasti izvēlas vizuāli, pērk tajā brīdī populārākās šķirnes, neiepazīstoties ar šķirnes aprakstu un īpatnībām.

"Piemēram, šobrīd viena no populārākām šķirnēm ir Džeka Rasela terjers (attēlā). It kā šķiet mazs sunītis, piemērots dzīvoklim, bet patiesībā tas ir medību suns savā dziļākajā būtībā, ārkārtīgi aktīvs, ārkārtīgi kustīgs, arī diezgan skaļš. Un, ja šīs šķirnes sunim netiek nodrošināts pietiekami daudz kustību, pietiekami daudz aktivitāšu, ja ar viņu nenodarbojas, tad rezultātā viņš šo neiztērēto enerģiju izliek, kā viņš māk – demolējot dzīvokli, rejot, taisot troksni, krītot uz nerviem kaimiņiem. Un gala rezultātā tiek pieņemts lēmums dzīvnieku nodot patversmē," atklāj patversmes pārstāve.

Kā pirmo dzīvnieciņu Laura iesaka žurciņu. "Bet jārēķinās – lai žurciņa kļūtu draudzīga un mīlīga, tāda kas sēž uz pleca un kuru var paņemt līdzi kabatā, tomēr ar viņu ir jānodarbojas tāpat kā ar jebkuru citu dzīvnieciņu. Ja mēs gribam, lai mums būtu sociāls, mīļš un draudzīgs dzīvnieciņš, tad ar viņu ir jānodarbojas."

Zooveikalā ienāk ļoti dažādi cilvēki. Vieni ir labi sagatavojušies un izlasījuši visu iespējamo, citi par izvēlēto dzīvnieku nezina neko un vienkārši ļaujas impulsam, proti, patīk – pērku! Tipisks piemērs ir truši. "Daudzi vēlas iegādāties šos skaistos dzīvnieciņus, bet, tiklīdz parāda, cik liels būris ir nepieciešams, lai dzīvnieciņš pilnvērtīgi dzīvotu, daudzi pārdomā," stāsta zooveikala vadītāja Liene Belova.

Viņai vislielākās bažas rada bērni, kuriem vecāki ir atļāvuši dzīvnieciņu izvēlēties pašiem. "Mans uzskats ir tāds, ka principā vecāki pērk dzīvnieku sev, jo atbildība ir jāuzņemas viņiem. Viņš būs jābaro, viņš būs jātīra. Mazs bērns nespēj pilnvērtīgi uzņemties atbildību par mājdzīvnieku. Kaut vai viņš ir maziņš, viņš ir dzīva radība un par viņu tiešām ir jārūpējas."

Raidījuma "Ķepa uz sirds" komandai viesojoties zooveikalā, dzīvnieciņus ar lielu interesi aplūko divi bērni – Anete un Kārlis. "Jā, man ļoti patīk. Vispār es ļoti mīlu dzīvniekus, tikai man diemžēl neviena nav. Nav, kas rūpējas, nav, kas pieskata, nav, kas ved ārā. Nav laika nevienam, jo visi ir ļoti aizņemti," saka skolniece Anete. Jautāta, vai pati nevarētu uzņemties rūpes par dzīvnieciņu, meitene domīgi nosaka: "Nu jā, bet skolā man būs ļoti sarežģīts gads – es nevarēšu viņu visu laiku vest ārā un rūpēties par viņu, cik ļoti vajadzīgs."

Dace un Marta pēc sāpīgās neveiksmes ar burunduku gan ir nolēmušas mēģināt vēlreiz. Un šobrīd domā pa jauna dzīvnieka iegādi. "Mums tagad būs jāapdomā vēl daudz reiz rūpīgāk, ko mēs darīsim tālāk, kādu dzīvnieku ņemsim pie sevi," saka Dace. Viņa nesaskata savu kļūdu tajā, ka iegādājusies burunduku, kurš izrādījies maziem bērniem absolūti nepiemērots zvēriņš. Ja nu vienīgi tajā, ka uzticējusies meitas iecienītajā žurnālā rakstītajam, ka burunduki ir īsti bērnu draugi. Dace saka, ka, izvēloties nākamo dzīvnieciņu, noteikti iepazīsies ar pēc iespējas vairāk avotos rakstīto.

Eksperti aicina atcerēties, ka tas, ka dzīvnieks ir pūkains, vēl nenozīmē, ka viņam patīk, ka to bužina. Jāizlasa visa iespējamā informācija par dzīvnieka raksturu un īpatnībām. Obligāti jāpievērš uzmanība mūža ilgumam, uzturēšanas izmaksām un laikam, ko tas katru dienu prasīs veltīt. Dzīvnieka iegādē ļauties mirkļa impulsam nav tas labākais. Šeit drīzāk vietā latviešu teiciens: septiņas reizes nomēri, pirms griez!