Kā sagatavot ēnmīles hostas rudens un ziemas sezonai?

Nepastāvīgi klimatiskie apstākļi – temperatūras straujās svārstības, piemēram, no plus 10 grādiem dienā līdz mīnus 15 grādiem naktī. Tāpat arī tad, ja sasalums mainās ar lietu, šādi kontrastaini laikapstākļi noteikti nenāk par labu hostu augšanai.

Īpaša vērība jāpievērš hostām marta mēnesī, kad ir krasas temperatūras svārstības dienā un naktī. Ja naktī vēl ir sals līdz pat mīnus septiņiem grādiem, bet dienā temperatūra var pēkšņi paaugstināties līdz pat plus 20 grādiem. Un tā kā augiem šajā laikā sākas veģetācija, tad naktī zemā temperatūra dara savu un strauji izdzītās lapas un stublāji apsalst vai nosalst līdz zemei. Līdz ar to augi ar lielu lapu masu var pilnīgi aiziet bojā. Ja uz siltā laikā izdzītām lapām uzkrīt sniegs pāris dienu garumā, arī tas var būt par iemeslu augu bojāejai.

Arī heihērām ir būtiski, lai pavasarī, sākoties intensīvai lapu augšanai, būtu atkususi augsne – lai saknes spētu nodrošināt barības vielu apriti augā. Mēdz būt pavasari, kad augsne nespēj tik ātri atkust, gaisa temperatūra ir tik augsta, ka sākas auga attīstība, bet lapas nevar uzņemt mitrumu un barības vielas caur saknēm, un augi iet bojā. Tad vienīgā iespēja augus glābt – meklēt, kur vairāk sniega, un samest virsū augiem.

Hostas podos ziemas apstākļos ir ļoti izturīgas. Tām, kā jau pamatā visiem augiem, galvenais noteikums, lai tās laicīgi būtu iepodotas. Podošana jābeidz septembra vidū. Ja paredzami labvēlīgi laika apstākļi, podošanu vēl var turpināt līdz septembra beigām, stāsta speciālists.

Piestādītos podus ieteicams novietot laukumā pamīšus, cieši vienu pie otra. Podu rindas vēlams pārbērt ar kūdru, lai veidotos apmēram 1 centimetru biezs kūdras seguma slānis. Tā kā paši saimniecības vadītāji tā darījuši, tad ieteicams izmēģināt arī pašiem – rudenī piestādītos hostu podus, papildus jānoklāj ar priežu zariem no virspuses. Protams, vienmēr pastāv risks, ka siltajā laikā izdzītos lakstus nosaldēs nakts salnas, tādēļ pašās pirmajās maija naktīs, kad paredzamas salnas, pirms saullēkta augi tiek pat laistīti, lai gaiss virs augiem būtu mitrs un atvairītu sasalšanu. Tā arī var izdoties nosargāt jaunās hostu lapas, pretējā gadījumā jāgaida vēl mēnesis, kamēr augi spēs izdzīt jaunas lapas.

Augu aizsardzībai no aukstajiem ziemeļu puses vējiem var izmantot priežu zaru klājumu gar malējo augu rindu, kas pasargās augus visas ziemas garumā, lai arī kādi būtu laika apstākļi.

Vecās lapas nav nepieciešams nogriezt – tās pasargās augu un jaunos dzinumus no sala. Arī jaunie dzinumi ir jūtīgi pret vēlām salnām, taču par to nav jāsatraucas, pat ja augs izskatās nedzīvs, tas izdzīs jaunus dzinumus. Sākoties pavasarim, sapuvušās lapas jānogriež.

Vairāk par hostām lasi šeit.