Dūmakainais leopards
Foto: Shutterstock
Dūmakainais leopards, kura kažoks izceļas ar pasakaini skaistu rakstu, ir kaut kas pa vidu starp mazajiem kaķiem, kas murrā, un lielajiem minkām, kas rēc. Pateicoties lielajiem, dažādas formas plankumiem, kas rotā tā kažoku, dzīvnieks angļu valodā ieguvis ļoti gleznainu nosaukumu – "clouded leopard", ko varētu tulkot kā mākoņainais leopards.

Dūmakainie leopardi (Neofelis nebulosa) mitinās tropiskajos mežos Dienvidaustrumāzijā. Savvaļā gan tos kādam ieraudzīt izdodas reti, tādēļ šo dzīvnieku paradumi lielā mērā ir noslēpumā tīti. Lai gan nav precīzi zināms, cik liela pašlaik ir dūmakaino leopardu populācija, tie tiek uzskatīti par apdraudētu sugu. Pēdējie – 2008. gada – dati liecina, ka savvaļā palicis mazāk par 10 tūkstošiem dūmakaino kaķu un to skaits turpina sarukt.

Tie klīst pa saviem medību laukiem plašā teritorijā, sākot no Indonēzijas lietus mežiem līdz Himalaju kalnu pakājei Nepālā.

Foto: Shutterstock

Dūmakainais leopards ir viens no mazākajiem savvaļas kaķiem, kura augums skaustā ir 50 līdz 55 centimetri. Mātītes ir nedaudz mazākas par tēviņiem. Savvaļas kaķa ķermenis ir spēcīgs un kompakts, kājas proporcionāli īsas ar platām ķepām, bet resnā aste var būt pat vienā garumā ar ķermeni. Dzīvnieka ķermeņa garums ir 60 līdz 90 centimetri, bet astes garums var sasniegt 90 centimetrus. Skaistais kaķis sver 12 līdz 23 kilogramus.

Dzīvnieka dzeltenīgi pelēko kažoku rotā lieli, dažādas formas plankumi, kuru ārmala ir melna, bet centrs gaišs – gandrīz kā mākonīši. Raibumi uz galvas, kājām, astes un pavēderē gan ir pilnīgi melni. Skaistais kažoks lielā mērā vainojams pie šo dzīvnieku populācijas sarukšanas, jo tā dēļ šie dzīvnieki tikuši medīti.

Visi kaķi ir labi kokā kāpēji, taču dūmakainie leopardi izceļas ar īpašu veiklību. Tie spēj karāties lielākā zarā augšpēdus, aptverot to ar savām spēcīgajām ķepām un iecērtot nagus, un kādu brīdi pat – ar galvu uz leju, turoties pie zara vien ar pakaļķepām un asti. Atrodoties augšpēdus, tie spēj pārvietoties uz priekšu pa horizontālu zaru un pat šādi veikt nelielus lēcienus. Dūmakainos leopardus veiklībā mēdz pielīdzināt mērkaķiem.

Skaistajiem dzīvniekiem ir īsas un ļoti spēcīgas kājas. Dzīvnieku pakaļkāju potītes var grozīties lielā amplitūdā, kas ļauj tiem kāpt lejup no koka ar galvu pa priekšu – gluži kā to dara vāveres. Asā redze dūmakainajam leopardam ļauj novērtēt attālumu, kas jāmēro, savukārt garā aste palīdz noturēt līdzsvaru.

Lai gan dūmakainie leopardi ir veikli kokā kāpēji un var kaut ko nomedīt uz zariem, zinātnieki uzskata, ka tie lielākoties savus upurus notver uz zemes. Šie kaķi galvenokārt medī briežus, mežacūkas un pērtiķus, kā arī mazākas radībiņas, kā vāveres un putnus.

Medībās dūmakaino leopardu priekšrocība noteikti ir lielie ilkņi, kas var sasniegt četru centimetru garumu – lielākie visu savvaļas kaķu vidū, vērtējot proporcionāli pret ķermeni. Uzskata, ka dūmakainais leopards ir tuvu radniecīgs jau izmirušajam zobenzobu tīģerim, jo to ilkņi un žokļa anatomija ir stipri līdzīga.

Netipiski kaķiem tas ir arī ļoti labs peldētājs un to reizēm var ieraudzīt uz kādas nelielas salas, kas atrodas kontinenta krasta tuvumā.

Lielākā daļa informācijas par dūmakainajiem leopardiem ir iegūta, vērojot tos nebrīvē, tādēļ zinātnieki pagaidām nevar droši apgalvot, kādi ir šo skaisto kaķu paradumi savvaļā, taču uzskata, ka dūmakainie leopardi ir vientuļnieki kā vairums kaķu. Mātītes laiž pasaulē metienu ar vienu līdz pieciem kaķēniem reizi gadā, kuri ir atkarīgi no mātes līdz aptuveni 10 mēnešu vecumam.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "NathionalGeographic.com" un "CloudedLeopard.org".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!