Speciālists: 110 kvadrātmetrus lielu māju var uzbūvēt par aptuveni 72 000 eiro  (5)

Pilnībā visu jaunbūvei nepieciešamo iespējams noskaidrot, tikai jau strādājot ar konkrēto projektu, tomēr galvenās lietas būtu – projekta plānošana un saskaņošana, pamatu, sienu, jumta būvniecība, logu, grīdas, durvju, apkures, apdares un interjera izvēle, skaidro Praulītis.

Pirms būvdarbu uzsākšanas ir jāsakārto būvatļaujas, jāsazinās ar būvuzraugu un jāizveido būvniecības žurnāls. Tad, kad viss nokārtots un ir saņemta zemesgrāmata, zemes robežu plānojums un pārējie konkrētās pašvaldības būvvaldes noteiktajām prasībām atbilstošie dokumenti, projektam var piesaistīt arhitektu un būvniekus. Mājas celtniecība sākas ar ideju! Vēl pirms došanās pie arhitekta ir nepieciešams pašam izprast, cik lielu un kādu māju vēlas un arhitektam izklāstīt konkrētās vēlmes.

Savukārt arhitekts, izpētot zemes gabalu, pateiks konkrētās vajadzības - mājas pamatu veidu un materiālu, atbilstoši pamatnes prasībām, lai ēka iederētos zemes gabalā un būtu novietota, ievērojot zemes gabala aizsargjoslas.

Pamati ir svarīgākā mājas daļa, jo no tās ir atkarīga mājas ilgmūžība un stabilitāte. Pirms pamatu izvēles arhitektiem ir jāveic grunts izpēte, jāizplāno iebūves dziļums, kā arī jāpārbauda gruntsūdens līmenis, lai spētu noteikt piemērotu pamatu hidroizolācijas veidu. Mājas pamatu veids atkarīgs arī no tās konfigurācijas, izmēra un kopējās konstrukcijas svara. Galvenie pamatu veidi ir – lentveida monolītā dzelzsbetona, saliekamo dzelzsbetona vai citu materiālu bloku saliekamās konstrukcijas.
Izvēloties pamatus, jāņem vērā arī sienu, jumta konstrukciju smagums un ēkas pielietojums. Šos aprēķinus veic būvkonstruktors, izstrādājot ēkas būvniecības rasējumu sadaļu.

Sienu konstrukciju materiāliem ir dažādas īpašības un pielietojums. Svarīgākie faktori ir izturība, siltumpretestība, montāžas sarežģītība un cena. Populārākie konstrukcijas celtniecības materiāli ir keramzītbloki, gāzbetona bloki, keramiskie ķieģeļi un bloki, silikāta ķieģeļi un koka konstrukcijas.

Salīdzinājumam - koka konstrukcijas ēkām kopējais svars ir mazāks, nekā tāda paša izmēra mūrētā materiāla konstrukcijai, kas nozīmē, ka nav nepieciešami tik masīvi pamati. Savukārt mūrētā materiāla galvenās priekšrocības ir slodzes izturība, ugunsdrošība.

"Ražotāji ir sākuši piedāvāt celtniecības blokus, kuriem jau ir iestrādāta papildus siltināšana, un kuri atbilst būvnormatīvos paredzētajām siltumpretestības prasībām. Taču jārēķinās, ka katram celtniecības materiālam var būtiski atšķirties celtniecības darbu izmaksas. Jāņem vērā, ka arī skaņas un siltumizolācijas risinājumu izvēle ir ļoti būtiska, lai ēkā nodrošinātu patīkamu un mājīgu klimatu. Tirgū pieejami daudz un dažādi materiāli, taču pareizāko palīdzēs izvēlēties speciālisti, veicot aprēķinus un plānošanu," stāsta Viesturs Praulītis.

Plānojot telpas, uzreiz ir jādomā arī par logu izvietojumu katrā istabā. Cik daudz un kādā izmērā tie būs nepieciešami. Viesturs Praulītis iesaka, izvēloties logus un durvis, pievērst uzmanību to energoefektivitātei: "Būvējot jaunu māju, klienti visbiežāk izvēlas PVC logu priekšrocības - zemākas izmaksas, teicama siltuma izolācija, tie ir arī viegli kopjami un kalpos ilgāk. Savukārt koka logi nodrošina labāku gaisa apmaiņu un rada mājīguma sajūtu."

Pēc veikalu tīkla K-rauta speciālistu vērojumiem ārdurvīm visbiežāk izvēlas metāla durvis, bet iekšdurvīm koka. Lai gan mājokli nevajadzētu pārvērst par cietoksni, ir prātīgi parūpēties par drošību.

Jaunajā mājā būs nepieciešama apkure, un jau vairākus gadus pieprasītākie esot granulu katli. Tomēr mājas būvētāji iegādājas arī gāzes apkures katlus un malkas krāsnis. Nereti mājas apkurei iegādājas arī čuguna krāsniņas, kamīna kurtuves, no kurām gaisa pieplūdes caurules siltumu aizvada uz pārējām ēkas istabām. Savukārt no radiatoriem K-rauta veikalos aizvien pieprasīti ir Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Alumīnija radiatoriem ir labāka siltuma atdeve, radiatoros neķeras apkures sistēmā esošie netīrumi.

Galvenajiem būvdarbiem esot finiša taisnē, ēkas fasādei jāizvēlas piemērotākie materiāli un krāsas. Īpašniekiem ir iespējas izlemt par labu dekoratīvajam apmetumam vai, piemēram, metāla plākšņu, ķieģeļu, koka vai PVC dēlīšu fasādei.

Arī iekšdarbu izmaksas var ļoti atšķirties, jo plašais materiālu piedāvājums rada visdažādākās izmaksas, tāpēc ir jāizdomā, kurās lietās ir vēlme ieguldīt vairāk līdzekļus, bet kurās nē. Daudzi interjera izveidē lieliski tiek galā pašu spēkiem, bet labs risinājums ir interjera dizaina konsultanta piesaiste. Ieteicams lielāku vērību pievērst ilgāk kalpojošo lietu kvalitātei, piemēram, santehnikai, vannas istabas un virtuves aprīkojumam.

Saskaņošanas darbu izmaksas var dažādām pašvaldībām atšķirties. Tāpat cenu izmaksas būs lētākas, ja tās namsaimnieks kārtos pats, nevis uzticēs sertificētam būvspeciālistam. Mājas pamatu un sienu konstrukciju izveidošana ir visdārgākā projekta daļa. Tāpat šīs izmaksas ir atkarīgas no materiāla veida, ko nepieciešams pielāgot konkrētajai gruntij un sienu konstrukcijām. Tomēr 110m² lielai mājai, iekļaujot darbu, stalažu nomu vidēji sanāktu aptuveni 30 000 eiro.

Otra dārgākā sadaļa - jumta konstrukcijas izmaksātu aptuveni 9000 eiro (iekļaujot jumta segumu, noteku, vēja kastes un jumta loga izveidi). Nākamā sadaļa dārdzības ziņā ir apdare, izvēloties sienu apdarei krāsu un flīzes, bet grīdas apdarei laminātu, kā arī ierīkojot trepes, aptuveni jārēķinās ar 6000 tūkstošiem eiro. Ar aptuveni tādu pašu summu jārēķinās arī par apkures ar malkas katlu, ūdensapgādes, kanalizācijas ierīkošanu. Ierīkojot santehniku divām tualetēm un vienai vannas istabai, izmaksas būtu vismaz 1000 eiro. Aptuveni ar tikpat jārēķinās elektroinstalāciju izveidei un gaismekļu un slēdžu izveidei.

Kopumā šāda veida mājas izveides izmaksas varētu būt aptuveni 60 tūkstoši + PVN jeb 72 tūkstoši eiro, rezumē speciālists.