Logu un durvju ražošanas un remontdarbu speciālists Mārtiņš Jankovskis apgalvo, ka daudzi saimnieki pat neiedomājas, ka paši var rokas pielikt, lai viss izskatītos un kalpotu kā jauns, un tas arī būtu jādara, lai retāk iznāktu tikties. Parasti gan meistarus meklējot vien tad, kad jau par vēlu, kad kaut kas salūzis vai salauzts, un reizēm atklājoties pat brīnumu lietas. Piemēram, gadsimta sākumā liktam logam vispār nav blīvgumiju, jo tās tur nekad nav bijušas…
Objektīvi spriežot, problēmas agri vai vēlu ir neizbēgamas, pat ja loga vai durvju konstrukcija iestrādāta nevainojami, skrupulozi ievērojot montāžas shēmu. Vērtnes mēdz attālināties no eņģēm, svērties pa diagonāli uz leju, līdz pamazām sāk sprūst. Furnitūra pacietīgi cenšas kompensēt šīs problēmas, metāls beržas pret metālu un fiksatoriem rāmī, kamēr kritiskā robeža ir sasniegta. Procesu veicina iekšējie spriegumi, paviršs stiklojums, ēkas sēšanās un dabas, kā arī cilvēku citas aktivitātes. Koka logus papildus apdraud saules UV starojums, kas maitā krāsas un lakas.
Viena vienīga bēdu ieleja!
Tomēr velns nav tik melns, kā teorētiski šķiet. Praksē aplūkojot logu apkopes manipulācijas, rodas pārliecība, ka nekā sarežģīta tur nav, izņemot varbūt vienīgi regulēšanu, kur nepieciešama minimāla pieredze vai arī ļoti daudz laika, lai to apgūtu ilgstošos eksperimentus, izprastu furnitūras uzvedības principus.
Galvenā problēma tomēr ir zināšanas – kur, kā, ar ko? Skatiens pār plecu vēl iemaņas nedod, toties noder ierosmei pašam pamēģināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
