Dārza darbi neiztrūkst arī rudenī. Kas jāpaveic oktobrī?

Arī oktobrī zāliens jāturpina pļaut, kamēr tas aug, turklāt to nevajadzētu atstāt garu pirms ziemas, jo tad tam piemetīsies sniega pelējums. Zāliena ieteicamais pļaušanas augstums ir 4-5 centimetri. Šādā augstumā paliek tikai stiebru apakšējā daļa, jaunie dzinumi un zemais lapojums. Zemāks pļaušanas augstums novājina augus, līdz ar to vērts pievērst uzmanību ierastajam pļaušanas augstumam. Jāatceras, ka nevajadzētu pļaut vairāk, kā trešdaļu no zāliena garuma. Mitruma daudzums augsnē ir pietiekams, līdz ar to zāliena papildus laistīšana ir jāpārtrauc.

Oktobra sākums ir pēdējais brīdis zāliena mēslošanai, lai to sagatavotu ziemas periodam. Ainavu arhitekte uzsver, ka mēslošanai jālieto minerālmēsli, kas nesatur slāpekli. Rudens zāliena mēslojumā svarīgākais elements ir kālijs, jo tas palielina augu sausumizturību un ziemcietību, lai arī nākamajā gadā zāliens spētu pilnvērtīgi pamosties pēc ziemas.

Ja nesen nav veikta zāliena vertikulēšana, tad šajā mēnesī to vēl var paspēt izdarīt, lai attīrītu zālienu no virsējā piesārņojuma. Vertikulēšanu ieteicams apvienot ar mēslošanu. Ja nav pieejams vertikulieris, nelielās teritorijās, tā vietā var izmantot dārza dakšu. Pēc pēdējās zāliena pļaujas, zāliens jānogrābj ar grābekli, tādējādi savācot lapas, veco zāli un citus atkritumus, kas atrodas zālienā.

Šis mēnesis ir labs laiks dārza papildināšanai ar lapu kokiem un krūmiem. Oktobra pirmajā pusē joprojām var stādīt skuju kokus – īpaši dzīvžogus. Rudenī konteineros jeb podiņos audzētus augus droši var stādīt līdz pat brīdim, kamēr zeme nav sasalusi. Līdz oktobra vidum iestādītie augi līdz veģetācijas posma beigām vēl paspēs izveidot jaunas saknītes. Vēlāk stādīto augu sakņu kamols pārziemos augsnē, savukārt, atsākoties veģetācijas sezonai, pavasarī tas iesakņosies jaunajā augšanas vietā.

Ainavu arhitekte iesaka stādāmo materiālu iegādāties Latvijas kokaudzētavās, jo tur iegādātie kokaugi ir vairākkārt pārstādīti, tiem ir izveidots vainags vai pamatzari, kā arī ir nostiprinājusies kompakta, labi sazarota sakņu sistēma. Kokaudzētavās ir iespējams iegādāties Latvijā audzētus un klimatam atbilstošus augus, kas ir piemēroti arī augsnes apstākļiem un citām augšanas prasībām. Ja vēlaties veikt kokaugu pārstādīšanas darbus, svarīgi ir atcerēties, lai rokot, nesabojātu un nenocirstu augu saknes.

Ja radusies vēlme dārzu papildināt ar augiem, kas ir īpaši krāšņi rudenī un dekoratīvi arī ziemā, ainavu arhitekte iesaka izvēlētie kādu no, piemēram, grimoņa (Cornus), pīlādža (Sorbus), sniegogu (Symphoricarpos), bārbeļu (Berberis) šķirnēm, mežvīnu (Parthenocissus quinquefolia) vai graudzāles. Grimoņi būs īpaši dekoratīvi ziemā ar savu jauno, sarkano vai dzeltenīgo dzinumu krāsu, kas lieliski atdzīvina un sniedz papildus košumu dārzam bezlapu periodā. Bārbeles lieliski dārzam piešķir jaunas krāsas, jo ir pieejamas purpura, sarkanos, oranžos, dzeltenos un zaļos toņos. Īpašu burvību tās sniedz rudenī, kad lapas pastiprināti krāsojas oranžos, sarkanos toņos un ir spilgts un estētisks akcents dārzā. Arī bezlapu periodā bārbeles, sniegogas un pīlādži ir dekoratīvi, jo tiem jau rudenī ir izveidojušās ogas, kas saglabājas arī ziemā. Īpaši skaisti un savdabīgi bezlapu periodā izskatās dažāda veida graudzāles (daļa no tām saglabā lapojumu arī ziemā), kuras var apgriezt arī pēc ziemas, iestājoties pavasarim.

Ziemcietēm jānogriež pārziedējušie ziedi un lapojums. Ziemcietēm, kas vēl zied un nav apsalušas, to darām pēc ziedēšanas perioda. Veicot to apgriešanu, svarīgi ir atstāt aptuveni 7 centimetrus no auga virszemes daļas.

Tulpes var stādīt līdz pat oktobra vidum. Pēc pirmajām salnām jāizrok vasarā ziedošās sīpolpuķes un dālijas. Dāliju gumi jānorok saulainā vai vējainā laikā, lai tie varētu ātrāk apžūt. Saule ir vislabākais līdzeklis pret baktēriju ierosinātajām slimībām, piemēram, pelēko puvi. Gumi pēc norakšanas jāapžāvē un no tiem jānotīra liekā augsne. Gumus ieteicams apkaisīt ar trihodermīnu un likt kastītēs vai sasaiņotus maisiņos. Lietojot trihodermīnu, gumus nedrīkst apstrādāt ar ķīmiskajiem elementiem, jo tad preparāta sastāvā esošā trihoderma iet bojā, līdz ar to, tiek iznīcināti citi derīgie mikroorganismi.

Oktobra beigās jāveic aizsardzība pret jaunajiem augļu kokiem no grauzējiem un meža zvēriem. Jaunos koka stumbrus var aizsargāt no grauzējiem, apsienot ap tiem egļu zarus, kas pasargās ne vien no grauzējiem un dzīvniekiem, bet arī no sala.

Sākoties lapkritim, dārzā ir jāveic lapu savākšana, kompostēšana vai slimo lapu dedzināšana. Slimības skartās lapas nepieciešams sadedzināt, lai slimība neizplatītos pa visu dārzu un nepārietu uz citām augu grupām. Pēc salnām jāsagatavo dārzs ziemai. Kad visas lapas ir nobirušas, jāveic vasarā un rudenī ziedošo lapu krūmu apgriešanu. Krūmu dzinumu apgriešanas garums atkarīgs no krūma sugas īpašībām, tos ieteicams apgriezt 1/3 līdz 1/2 no dzinumu garuma.

Nepieciešams papildināt apdobju mulčas slāni. Augiem ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendriem mulčas slānis ļauj labāk pārziemot. Optimālais mulčas slāņa biezums apdobēs ir 5 līdz 7 centimetri, kas aiztur nezāļu dīgšanu, kā arī pasargā no barga sala. Krūmu mulčēšanai var izmantot arī sagrābtās, bez slimībām piemeklētās rudens lapas.

Mūžzaļie rododendri ik pa laikam kārtīgi jāsalej ar ūdeni, jo rododendri savās lapās uzņem ūdeni. Ja rudens periodā rododendri tiks kārtīgi laistīti, tad tie spēs pārciest salu un bagātīgi ziedēs pavasarī. Savukārt, ja rudenī neizveidojas ziedpumpuri, tad ir lieki cerēt uz krāšņi ziedošiem rododendriem pavasarī.

Rudenī jāsagatavo dārza augsne nākamajam gadam. Ieteicams izmantot kompostu un bioloģisko mēslojumu. Ja ir nepieciešams mainīt augsnes pH līmeni, vispirms būtu jāveic augsnes analīzes, lai uzzinātu precīzu esošās augsnes pH līmeni.

No seklām ūdens tilpnēm ir jāizņem ūdensrozes un jāsagatavo tās ziemošanai pagrabā. Rudenī lielākais ūdens piesārņotājs ir lapas. Ja ūdens tilpne ir neliela, pasargāšanai no lapu sakrišanas tajā, var izmantot tīklu, pārklājot to pāri ūdens virsmai. Lai ūdens tilpnes piesārņojums ar rudens lapām būtu pēc iespējas mazāks, ir būtiski apkopt un apgriezt dekoratīvos augus, kas aug dīķa tuvumā pirms lapu krišanas. Pirms vēl ir atnācis kārtīgs sals, ieteicams no baseiniem izlaist ūdeni.

Kompozīciju cienītājiem ainavu arhitekte iesaka vasaras puķu kastes un podus izmantot un izdekorēt attiecīgi gadalaikam. Rudenī šīs kompozīcijas var veidot, piemēram, no dekoratīvajiem dārza ķirbjiem, mārtiņrozēm, ziemasterēm, dažādiem ogu zariem, čiekuriem, krāsainām rudens lapām utt..