Sešas biežākās kļūdas, kuru dēļ mājdzīvnieka iegāde beidzas ar vilšanos  (2)

“Diemžēl, kā rāda pieredze, cilvēki ļoti vieglprātīgi iegādājas dzīvniekus,” teic Vija Klučniece. Lielākoties cilvēki nopērk mājdzīvnieku, jo: a) iepaticies tā ārējais izskats; b) bērns vēlas dzīvnieku; c) filmā vai grāmatā redzēts tieši šādas šķirnes suns vai kaķis. Ļoti daudziem tas ir spontāns pirkums, neievācot nekādu informāciju par izraudzīto šķirni. Tomēr ne suns, ne kaķis, ne trusis vai jel kura cita dzīva radība nav rotaļlieta, kuru var nomest stūrī, ja tā nav iepatikusies. Ar mājdzīvnieku nāksies sadzīvot vairākus gadus, tādēļ tā iegādei jāpieiet ļoti atbildīgi un rūpīgi.

Bieži vien tiek aizmirsts, ka no piemīlīgā mazuļa izaugs liels suns, kaķis vai trusis, kurš, iespējams, nebūs vairs tik rotaļīgs un pievilcīgs kā agrāk, ka nāksies par dzīvnieku rūpēties, ka būs jādomā, kam viņu uzticēt, ja dosieties ceļojumā un viņu nevarēsiet ņemt līdzi.

Pirms steigties iepatikušās šķirnes mīluli pirkt, jāizlasa visa iespējamā informācija par dzīvnieka raksturu un īpatnībām. Obligāti jāpievērš uzmanība tam, kāda kopšana tam nepieciešama un cik daudz laika tas katru dienu prasīs veltīt, īpaši svarīgi – cik daudz fizisko aktivitāšu tam nepieciešams. Lai negadās tā, ka neiztērēto enerģiju mīlulis liek lietā, graužot teju visu, kas gadās pa zobam, vai citādi postot mājokli. Iegādājoties mājdzīvnieku, vietā teiciens: septiņas reizes nomēri, pirms griez!

Vislielākā problēma ir tā, ka cilvēki savas nezināšanas dēļ cieš paši un cieš arī nabaga dzīvnieki. Pasargāt sevi no iespējamās vilšanās, iegādājoties mājas mīluli, iespējams, ņemot vērā dažus vienkāršus ieteikumus.

Kas jāzina? Dzīvnieku drīkst atsavināt (iegādāties, pieņemt kā dāvanu) tikai dzīvnieka saimnieka dzīves vietā, speciālā tirdzniecības vietā (ja klāt ir dzīvnieka tā brīža īpašnieks) vai speciālā pasākumā – izstādē vai tirgū.

Visbiežākā kļūda. Jums piedāvā dzīvnieku atvest, satikties uz ielas stūra, kādā citā vietā. Rezultātā nav priekšstata, kādos apstakļos dzīvnieks audzis, kā viņš izturas, vai nav pārmēru bailīgs vai ar kādām citām uzvedības problēmām.

Ja kaķēns audzis netīrībā, kad dabiskās vajadzības kārtojis, kur pagadās, viņš to darīs arī jaunajās mājās. Ja kucēns kārtojas uz paladziņa, viņš mierīgi nokārtosies tavās mājās arī uz dīvāna, krēsla un paklāja.

Kas jāzina? Kaķēnu drīkst vest mājās, sākot no 10 nedēļu vecuma, kucēnu no 8 nedēļu vecuma. Šī norma ir iekļauta Ministru kabineta noteikumos par dzīvnieku labturību.

Visbiežākā kļūda. Jaunais saimnieks paļaujas uz tirgotāja sacīto: “Viņš jau pats ēd. Mierīgi varat ņemt mājās jau tagad!” Ir zinātniski pierādīts, ka tieši no norādītā vecuma kucēns un kaķēns var uzsākt patstāvīgo dzīvi. Līdz tam mazulim ļoti svarīgs ir mammas tuvums. Mēs taču arī bērniem neliekam dzīvot patstāvīgi, piemēram, no 10 gadu vecuma!

Kas jāzina? Iepriekšējam saimniekam dzīvniekam līdzi jādod pase vai vakcinācijas apliecība.

Visbiežākā kļūda – aizmirst pajautāt vai paļaujas uz īpašnieka teikto, ka viņš vēl ir pārāk mazs, lai vakcinētu. Ministru kabineta noteikumi paredz noteiktu atsavināšanas vecumu, lai dzīvnieks jau būtu saņēmis pirmo vakcināciju.

Suņu un kaķu mazuļiem ap pirmo vakcinācijas laiku zūd no mātes mantotā imunitāte, bet vakcīna to atjauno. Līdz ar to mazinās risks, ka, mainot vidi, no mātes un brāļiem atņemts mazulis stresa apstākļos pie pazeminātas imunitātes saslims. Diemžēl nevakcinēšanas dēļ šajā vecumā ir augsts mirstības līmenis.

Kas jāzina? Šķirnes dzīvniekus ir atļauts tirgot tikai personām, kuras ir kādas Latvijā reģistrētas organizācijas biedri, un ja dzīvnieku mazuļa vecāki un pats dzīvnieks ir ierakstīts šīs organizācijas ciltsgrāmatā.

Visbiežākā kļūda. Daudzi notic pārdevēja apgalvojumam, ka vēcākiem ir ciltsraksti, bet tie ir tik dārgi, ka mazulim noformēt nav vēlējušies. Pērkot šķirnes dzīvnieku bez dokumentiem, arī pircējs piedalās normatīvo aktu pārkāpumā ( MK Noteikumi Nr.266), bet vienlaikus var nopirkt slimu vecāku pēcnācēju, kuram pēc laika atklāsies nevēlamais vecāku mantojums.

Arī apgalvojums, ka mazulis ar ciltsrakstiem ir dārgāks, nav patiess. Ciltsrakstu cena parasti ir no 10 līdz 30 euro, bet pie ciltsrakstiem nevar tikt, ja vecākiem nav izpildītas prasības, kas nepieciešamas pavairošanai, tai skaitā veselības pārbaudes, novērtējums par atbilstību šķirnei utt.

Kas jāzina? Ministru kabineta noteikumos tas nav iekļauts, bet drošāk ir iegādāties dzīvnieku ar atsavināšanas līgumu (parasti korektas organizācijas un audzētāji tādu ir sagatavojuši).

Ja tāda nav, to var uzrakstīt paši uz baltas lapas. Ja ar mazuli kaut kas gadīsies (pēkšņi saslims, atklāsies ģenētiska slimība) bez atsavināšanas līguma būs grūti kaut ko pierādīt.

Visbiežākā kļūda – paļaušanās, ka gan jau viss tāpat būs kārtībā. Arī dzīvnieks iegādes brīdī ir prece. Tu nepērc elektroniku bez garantijas, produktus bez čeka, bet, iegādājoties dzīvnieku, tā vienkārši esi ar mieru atdot naudu bez jeb kādas garantijas?

Kas jāzina? Ja dzīvnieku iegādājas no patversmes, tad būtu labi vispirms noskaidrot, vai dzīvnieks attaisnos tavas cerības – pirms adopcijas vajadzētu ar dzīvnieku doties pastaigā, parotaļāties, lai tu redzētu viņa uzvedību. Patversmē maigais kucēns mājās var pārvērsties par nevaldāmu dauzoņu un postītāju, bet kaķēns – par plēsoņu un nakts dzīvnieku, kuru redzēsiet tikai reizumis.

Visbiežākā kļūda. Daudzi pielīdzina dzīvniekus sev un uzskata, ka dzīvnieks būs pateicīgs, ka paņemts no patversmes, un atmaksās ar labu uzvedību. Visbiežāk tie ir rūgti maldi.