11 skaļākās suņu šķirnes

Skaļāko šķirņu desmitniekā iekļuvušas veterinārijas profesionāļu biežāk nosauktās šķirnes. Pēdējo – desmito – vietu dala divas šķirnes, kuras ieguvušas vienādu balsu skaitu.

Iekļūšana šajā, ne pārāk glaimojošajā topā gan nenozīmē, ka šo šķirņu suņu nevienam nevajadzētu iegādāties. Ja dzīvo privātmājā un suņa vēlme bieži "izteikt savu viedokli" netraucē – kāpēc ne? Dažs, gluži pretēji, būs priecīgs, ka četrkājainais draugs padod balsi, tikko mājām tuvojas kāds svešinieks.

Katrā ziņā ar šo suņu skaļo balsi jārēķinās! Lielai daļai minēto suņu, lūdzot palīdzību kinologam, var iemācīt būt mazliet klusākiem.

Šīs šķirnes pārstāvji ir ļoti dzīvīgi un aktīvi, grib piedalīties it visā, ko saimnieks dara, bet tajā pašā laikā ir ārkārtīgi modri pret apkārt notiekošo – par soļu ieskanēšanos aiz durvīm ziņos ar skaļu rējienu. Un tas ir iemesls, kādēļ šī ir viena no skaļākajām šķirnēm.

Miniatūro šnauceru ir iespējams iemācīt "nezaudēt galvu" ikreiz, kad, piemēram, iezvanās durvju zvans, taču jāsaprot, ka tas ir ķepaiņa instinkts – riet skaļi un braši.

10. vietu ar miniatūro šnauceru dala taksis, kas saņēmis identisku balsu skaitu.

Taksis ir vismazākais medību suns, bet ārkārtīgi drošsirdīgajam brašulim teikt to gan nevajadzētu!

Takši vārda tiešajā nozīmē ne soli neatkāpjas no saimnieka, ļoti tam pieķeras, bet izturas ļoti piesardzīgi pret svešiniekiem un jebko nepazīstamu, un par savu neuzticēšanos nekavējas paziņot, laižot vaļā skaļu un garu rējienu.

Vācu aitu suns, protams, nav nekāds vaukšķis. Tomēr šim sunim ir dabas dots sarga talants, tādēļ tas noteikti ziņos par jebkuru svešinieku, kas ienācis saimnieka īpašumā, liekot lietā savu skaļo un nopietno balsi.

Vācu aitu suns ir ļoti gudrs un parasti lieki nerej. Viņš ļoti jūt savu saimnieku. Ja viņš uzņem svešinieku ar prieku, visticamāk, tā darīs arī vācu aitu suns.

Terjeri gan ir vairāku šķirņu grupa, nevis viena konkrēta šķirne. Bedlingtonterjers, erdelterjers, Džeka Rasela terjers, kērnterjers, Vesthailendas baltais terjers, Dendija Dinmonta terjers… Tos visus vieno viena kopīga iezīme – runātīgums. Ja ierauga ko aizdomīgu, šie suņi neklusē.

Tādēļ nav nekāds brīnums, ka daudzi veterinārijas speciālisti aptaujas lapā ierakstījuši īsi un kodolīgi – terjeri, neminot konkrētas šķirnes.

Šīs šķirnes pārstāvju melodiskā, medības suņiem tipiskā gaudošana ir gandrīz tikpat slavena kā to piemīlīgās strupās kājeles un skumjais acu skatiens.

Iespējams, tev visas šīs iezīmes liekas vienlīdz apburošas, taču jāņem vērā – ja basets tiek viens atstāts pagalmā, viņa žēlās gaudas ir dzirdamas kilometriem tālu. Basetam nepatīk palikt vienam. Ja zini, ka diezgan bieži nāksies viņu atstāt vienatnē, labāk uzreiz iegādājies divus basetus, kam kopā nebūs tik skumji un garlaicīgi.

Pret svešiem cilvēkiem basets izturas draudzīgi, bet, sajutis briesmas, tūlīt sāk skaļi riet.

Rakšana un riešana – tās ir mīļākās Džeka Rasela terjera nodarbes. Lai apmācītu aktīvo, mazo terjeru tik bieži nepacelt balsi, būs nepieciešams daudz pacietības.

Lai vai kā, aktīvam un mērķtiecīgam saimniekam šis suns var sagādāt daudz prieka.

Džeka Rasela terjeram ir milzīgas enerģijas rezerves, tāpēc saimniekam jādara viss, lai viņu nodarbinātu. Trīs dienišķi riņķi pa tuvāko apkaimi dienā viņam ir kā lācim zemeņoga.

Mazajam, pievilcīgajam Jorkšīras terjeram ir ļoti trokšņaina suņuka slava, un ne bez iemesla. Jorkšīrietis ir liels rējējs un pat pēc paklausības apmācības tas nekļūs kluss kā pelīte.

Arī pietiekami daudz rotaļu un izklaižu nodrošināšana neliks suņukam aizmirst par riešanu. Tāds viņš vienkārši ir, un ir jāpieņem – sava mazā augumiņa dēļ nelabvēli uzveikt nevar, toties brīdināt saimnieku par iespējamām briesmām, liekot skaņēt savai piemīlīgajai, zvārgulītim līdzģajai balstiņai, gan.

Čivavas mazajā augumiņā mīt liela personība. Tas ir gudrs, apķērīgs un drosmīgs suņuks, tomēr reizēm izturas visai pārdroši.

Bieža riešana ir čivavas rakstura iezīme, un, ja suns netiek mācīts, tā var kļūt diezgan traucējoša. Diemžēl, tā kā tik mazs sunītis nevar nodarīt neko īpaši sliktu, parasti viņu speciāli neapmāca. Un ļoti žēl, jo čivava dedzīgi grib mācīties!

Standarta šnaucers ir lielisks draugs – nosvērts, uzticams, ļoti padevīgs saimniekam un viņa ģimenei, izcili tolerants pret bērniem, gandrīz nepiekukuļojams, vērīgs un piesardzīgs.

Taču gudrajam un apķērīgajam sunim piemīt izteikts teritorijas sargāšanas instinkts, tādēļ tas laiž vaļā skaļu un garu rējienu ikreiz, kad saimnieka pagalmā ienāk kāds svešinieks.Uz nepazīstamiem cilvēkiem šis suns parasti skatās ar aizdomām.

Haskijs gan nav liels rējējs, taču gaudot gan tam patīk ļoti. Haskiji bieži mēdz izdot arī citas skaņas, piemēram, smilkstēt.

Tā kā Sibīrijas haskijam ļoti nepatīk vientulība un tā var provocēt gaudošanu, ir vēlams iegādāties vismaz divus šīs šķirnes suņus.

Latvijā aizvien lielāku popularitāti iekarojušais bīgls ierindojies Vetstreet.com skaļāko suņu šķirņu desmitnieka augšgalā. Bīglu fani šī suņa balsi gan dēvē par patīkami muzikālu, taču jāsaprot, ka ne visi tam piekritīs. Ļoti daudzi bīgli "dzied" līdzi neatliekamās medicīniskās palīdzības un citu dienestu automašīnu sirēnām, gaudo uz nebēdu, kad dodas medībās, un rej, kad pie durvīm pienāk svešinieks.

Šķirņu aprakstu tapšanā papildus izmantota Esteres Ferhūfas-Ferhallenas enciklopēdija "Suņi" ("Zvaigzne ABC".)