Video: Modes mākslinieks Dāvids pieņem ģimenē kucēnu, ko saimnieks centies noslīcināt  (2)

Bet sākumā – par citiem modes mākslinieka mīluļiem. Savulaik viņš devis mājas bulterjeram, kuru labi situēti saimnieki pēc vasaras bija pametuši garāžā. Ģimene uzņēmusi arī suni Rembo, kurš ticis atrasts piesiets pie siltumtrases caurulēm. Pavisam nejauši Dāvida ģimene no dzīvnieku patversmes pārvedusi mājās kaķeni Elzu, tieši izcilās aktrises Elzas Radziņas dzimšanas dienā.

Dāvids raidījumā "Ķepa uz sirds" stāsta, ka kaķeni nekādi nevarējuši nepaņemt, jo viņa ar priekšķepām izmisīgi apķērusies modes mākslinieka sievas Antras kaklam un nelabā balsī ņaudējusi, it kā sūdzoties, kas tik viņai nav bijis jāpārdzīvo.

"Kādas piecas minūtes stāstīja, tik šausmīgu kaut ko stāstīja. Mēs to kaķi dabūjām nopirkt un nest mājās," stāsta Dāvids.

Dāvids ir bijis saimnieks arī dāvinātam trusim un neskaitāmiem maziem dzīvnieciņiem.

"Žurku epopeja mums bija. Lai Dievs stāv klāt, mums bija žurku žurkām žurkas! Ak kungs, tas bija! Un sākās viss ar Mārtiņu Freimani, kad viņš ēterā man uzdāvina divas žurkas, un, protams, es viņam pēc filmēšanas atdodu atpakaļ, un aizeju mājās. Bet tur bērni prasa: "Kur ir žurkas? Mēs redzējām, ka tev uzdāvināja." Es saku: "Nu, ej pie Mārtiņa pakaļ! " Viņš mums tieši blakus dzīvoja. Nu, protams, atnesa divas žurkas, un viņas sāka vairoties."

Tā kā sirdsapziņa neļāvusi žurkulēnus slīcināt, Dāvids savā draugu lokā meklējis tiem saimniekus. "Kad otrreiz piedzima tas bars, tad jau bija tā – kad zvanu, paceļ klausuli un nesaka "hallo", bet saka: "Žurkas mums nevajag!"" smejoties atceras Dāvids.

Tagad Dāvidam mājās ir jauns mīlulis – kucēns Orions. Dāvids uzskata, ka ne cilvēks, ne dzīvnieks neienāk cilvēka dzīvē tāpat vien. Vest mazo sunīti mājās bijis sievas un bērnu lēmums. Oriona dzīves sākums ir prātam neaptverams.

"Sunīšus atrada bērni Salacas upē. Maisu atrada, un bija iekšā pieci kucēni – divi jau bija nomiruši un trīs bija palikuši dzīvi. Tā kā visu mūžu mums sunīši ir bijuši tikai puikas, tad mēs teicām: "Nu, ja ir puika, tad ņemsim!" Viens bija puisītis, bet divas – māsiņas. Un ticiet vai ne, bet abas māsiņas arī dabūja saimniekus."

Dāvids uzskata – ja likuma sargi labāk pameklētu, varētu atrast cilvēku, kurš ar mazajām dzīvībiņām izrīkojās tik nežēlīgi. Pirms doties pēc sunīša, visi mājās aplūkojuši atsūtīto fotogrāfiju un jau ģimenes sapulcē iedevuši sunim vārdu.

"Tad, kad viņu atnesa, es teicu: "Labi, ka viņš nav zālītē, citādi es viņu būtu kļūdas pēc ar lāpstu nositis!" Jo viņš tik šausmīgi izskatījās pēc kurmja. Pēc suņa viņš izskatījās vismazāk," joko Dāvids.

Dāvids, kā jau Dāvids, runā tieši un atklāti. Atzīst, ka dzīvnieks mājās nozīmē diezgan lielas klapatas. Un idillisks rīts parasti izvēršas visai prozaisks. "Rīts sākas ar kakām," neslēpj modes mākslinieks.

Dāvids novērojis, ka daudzi izvairās ņemt suni vai kaķi, kamēr bērni ir mazi, jo baidās, ka dzīvnieks mazajam kaut ko tīši vai netīši var nodarīt. Vecāki saprot arī, ka tas nozīmē papildu rūpju gulšanos uz pašu pleciem, jo bērns jau suni vai kaķi grib tikai samīļot. Dāvida ģimenē gan viss noticis citādi. "Mani bērni ir izauguši ar suņiem vienā gultā. Jo, ja jūs domājat suni nelaist gultā, tā ir utopija. Suns iesūksies kā ūdens tajā gultā, jūs i nemanīsiet! Loģiski, nebūsim naivi, bērni necelsies un nevedīs suni ārā ziemā. Un arī vakarā viņš labāk sēdēs pie datora, bet tas nenozīmē, ka tev nav jāņem suns! Protams, tā ir vecāku atbildība un vecākiem būs tās kakas jātīra un spalvas mājās jāsūc, viss tas būs. Bet dzīvnieks ir jāņem!" pārliecināts Dāvids.

Modes māksliniekam, kurš šobrīd vada televīzijas raidījumu, un pēc ilgāka laika ir atsācis pats šūt, nekad nav bijis svarīgi, lai suns būtu izcilas šķirnes pārstāvis, ar kuru paspīdēt sabiedrībā. Viņam dzīvnieki, pirmkārt, ir draugi un domubiedri.

Dāvids izjūt radniecīgu saiti ar cilvēkiem, kuri savus mājdzīvniekus izvēlas no patversmēm, pat ar tādiem, ar kuriem nav personīgi pazīstams. "Tie ir tādi cilvēki, ar kuriem mēs saprotamies bez vārdiem. Tie ir pašpietiekami cilvēki."