Importēto stādu spožums un posts - kas par tiem jāzina un kam jāpievērš uzmanība?

Nopērkot viengadīgu puķu stādus, nav jāsatraucas par to ziemošanas spējām, taču ar to mēs apdraudam savus dārzus ar jaunu slimību ierosinātāju un/vai jaunu kaitēkļu ievešanu. Sarežģītāk ir brīdī, kad tiek ievesti vai iegādāti daudzgadīgo augu stādi. No tālākas (dienvidos esošas) zemes ievedot, auga pielāgošanās spēja ir lēna. Tad augam šādos stresa pilnos apstākļos lielāka nozīme ir augu ģenētikai, iedzimtībai un attīstībai.

Nepārdomāti ievedot dažādu stādu sortimentu, nepastāvīgo ziemu un dažkārt nepareizu stādījumu ierīkošanas vai kopšanas dēļ, stādījumos arvien vairāk parādās slimības, kas izraisa platību samazināšanos. Mainoties meteoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī veidojoties rezistencei pret augu aizsardzības līdzekļiem, aizvien straujāk pieaug kaitīgo organismu izplatība dārzos.

Pēdējos gados ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā laika apstākļi nelutina lauksaimniekus un iegūt regulāras ražas paliek aizvien problemātiskāk. Augļu kokiem un ogu krūmiem (jo īpaši ievestajiem stādiem) galvenie neražas cēloņi ir koksnes apsalšana, ziedpumpuru izsalšana, nepilnvērtīga apputeksnēšanās un apaugļošanās (dienvidos augušiem kokiem ir nepieciešama augstāka pozitīvo temperatūru summa), kā arī nepilnvērtīga augļaizmetņu veidošanās un nobire. Viena no iespējām, kā uzlabot šķirņu apputeksnēšanās un apaugļošanās rezultātus, ir nodrošināt optimālus augšanas apstākļus.

Lai augus veiksmīgi audzētu kādā no Latvijas reģioniem, tiem ir jābūt pietiekoši ziemcietīgiem. Katrai sugai un šķirnei ir svarīga aklimatizēšanās konkrētos apstākļos. Auga pielāgošanās spēja nenotiek ne viena, ne divu, ne trīs gadu laikā. Tā veidojas ilgstošā laika posmā un ir atkarīga no tā, kādos klimatiskajos apstākļos augi cēlušies. Vienai un tai pašai šķirnei augot dažādās vietās, izveidojas dažāds augšanas, attīstības un ziedēšanas ritms, augļiem veidojas savādākas kvalitatīvās īpašības (krāsa, garša, aromāts). Šķirnes, kas dienvidos ir pašauglīgas, pie mums var būt pašneauglīgas, jo tām trūkst siltuma.

Lai augs spētu pārziemot, svarīgs ir miera periods, kura laikā augs nejūt temperatūru svārstības. Jo garāks ir rudens un ziemā vairāk atkušņu, jo ātrāk miera periods beidzas. Tas, kā augi pārdzīvos miera periodu, ir atkarīgs gan no meteoroloģiskajiem apstākļiem veģetācijas un miera perioda laikā, gan no auga norūdīšanās spējas. Norūdīšanās procesā svarīga ir barības vielu aizplūšana uz saknēm, kur šūnās izstrādājas vielas, kas paaugstina organisma salizturību – tā ir auga spēja paciest strauju un krasu temperatūras pazemināšanos.

Lai norūdīšanās process koksnei būtu pilnīgs, auga augšanai ir jānoslēdzas! Dienvidos augošiem augiem veģetācijas periods ir garš, bet miera periods ir īss, jo nav nepieciešamības pārciest garos ziemas mēnešus. Ja veģetācijas laikā koku augšana nav paspējusi beigties, tā var izraisīt koku daļēju vai pilnīgu bojāeju.

Latvijā bieži vien pagarinātu (otrreizēju) augšanu izraisa vasaras sausums, kad vasaras vidū augšana tiek pārtraukta, neļaujot pienācīgi attīstīties. Šādi nepilnīgi attīstīti koki nespēj pietiekoši norūdīties un var iet bojā pat pie nelieliem saliem.

Auga spēju pārciest temperatūru svārstības nelabvēlīgos ziemošanas apstākļos sauc par ziemcietību, tā ir cieši saistīta ar auga augšanas un attīstības gada ciklu, bet it īpaši ar dziļā miera perioda garumu. Ziemcietība ir relatīvs jēdziens, ko nevar saistīt ar minimālās temperatūras konkrētu skaitli. To spēcīgi ietekmē augšanas apstākļi, ražas lielums, fitosanitārais fons, fizioloģiskais stāvoklis. Šķirņu ziemcietība ir limitējošais faktors, lai izaudzētu Latvijas dārzos izcilas deserta augļu un ogu šķirnes no Eiropas.

Lai stādu ievešana būtu droša un netiktu ievesti dažādi kaitīgie organismi, ar kuriem pēc tam ir problēmas un neziņa, kā tikt galā, būtu jāpievērš uzmanība sertificētam, vīrusbrīvam pavairojamam materiālam. Tam ir dokumentēta šķirnes izcelsme, tīrība, stādi ir vizuāli veseli un pavairoti no mātesaugiem, kuri ir pārbaudīti uz vīrusiem un vīruslīdzīgo organismu izraisītām slimībām. Sertificēts pavairošanas materiāls ir audzēts, testēts un pavairots saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm, veģetatīvi pavairots tieši vai ierobežotā paaudžu skaitā no bāzes vai pirmsbāzes materiāla, saglabājot atbilstību šķirnei. Visa informācija tiek norādīta uz augu pasēm. Noteikti jāpievērš uzmanība, vai ir apzīmējums ZP (Zona Protecta – aizsargājamā zona). Gadījumos, kad augiem parādīsies inficēšanās vai invadēšanās pazīmes, no augu pases var noskaidrot augu izcelsmi. Tāpēc noteikumi paredz, ka iegādātajiem augiem augu pases jāuzglabā ne mazāk kā vienu gadu.