Vai čipēšana var kaitēt sunim, kuram ir veselības problēmas?  (2)

"Paldies, ka portālam DELFI ir sadaļa MansDraugs! Lai gan visu apzināto dzīvi man ir bijuši dzīvnieki, ļoti daudz ko jaunu un interesantu iegūstu šajā sadaļā. Atsaucoties uz rakstu par suņu čipēšanu – es piekrītu, ka nepieciešama vienota datu bāze un uzskaite ar preventīvu mērķi, lai varētu noteikt tos īpašniekus, kuri līdz vājprātam spīdzina savus četrkājainos draugus.

Uzskatu, ka tiem suņu īpašniekiem, kuri ir mazturīgi vai pensionāriem jānosaka atlaides, tāpat arī tām personām, kuras ir adoptējušas dzīvnieciņu no patversmes.

Man pašai ir draudziņš no patversmes, ar kuru kopā esmu jau 12 gadus. Protams, ka tas suņukam ir nopietns vecums, turklāt viņa dzīves sākuma posms un periods patversmē nav bijis tas labākais, kā rezultātā ir dažādas slimības.

Šobrīd viņa ķermeni aizvien vairāk sāk pārņemt audzēji, kuri ir bumbuļu veidā, katru pavasari un rudeni ir problēmas ar kājiņām un ausīm. Katra mazākā brūce viņam pārvēršas par kārtējo sākumu bumbulim.

Vēlētos zināt kompetenta un zinoša speciālista viedokli, cik tad nekaitīgs ir šis čipēšanas process pie šādiem apstākļiem, kādi ir manam mīļumiņam, jo es labprāt čipotu savu draudziņu, bet nevēlos, lai pēc tam viņam ir kāds diskomforts un vēl vairāk problēmu."

Jānis Beinerts, veterinārārsts, Dr. Beinerta klīnikas vadītājs:

"Čipēšanas process ir pilnīgi nekaitīgs. Mikročips ir ļoti sīks un ievietots bioloģiski neitrālā stikla kapsulā. Tas nekādi nevar izraisīt jaunveidojumu rašanos. Bet tas, ka sunim katra skramba ir sākums jaunveidojumam, ir otrādi apvērsts fakts. Patiesībā skrambas veidojas vietās, kur zem ādas jau sācis attīstīties jaunveidojums."

Ingus Balandins, veterinārārsts, klīnikas "Frančeska" vadītājs:

"Čipēt var gan trīs mēnešus, gan 18 gadus vecu dzīvnieku – vecumam nav nekādas nozīmes! Čips ir maziņš. Tā ievietošana notiek, izmantojot ļoti tievu adatiņu, un aizņem vien divas minūtes – viens dūriens un viss! Gluži kā parasta injekcija. Mikročipa ievietošana pilnīgi noteikti nevar ierosināt jaunveidojuma vai audzēja veidošanos.

Instrukcijā norādīts, ka ārkārtīgi retos gadījumos mēdz būt individuāla reakcija uz mikročipu, kad dzīvnieka organisms to izstumj kā svešķermeni, proti, izveidojas abscess jeb sastrutojums zemādā un tad mikročips kopā ar strutām iznāk ārā. Šādos gadījumos, kas tiešām ir ļoti reti, abscesu saārstē un, kad dzīvnieks vesels, čipu ievada otrā sānā.

Taču, roku uz sirds liekot, varu apgalvot, ka manā praksē pēc čipēšanas nevienam sunim nav radušās nekādas problēmas – pat sastrutojums nav izveidojies. Esmu tiešām simtiem dzīvnieku čipējis un neviens saimnieks nav atgriezies pie manis ar sūdzībām. Pilnīgi neviens.

Taču suņa saimniecei par sava mīluļa veselību noteikti vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu. Ķermeni pamazām pārņem jaunveidojumi, katra mazākā brūce ilgi nedzīst – tas ir ļoti nepatīkami.

Turklāt ļoti iespējams, ka brūces dzīvniekam veidojas no tā, ka zemādā strauji aug jaunveidojumi un stiepj ādu."