Dr. Beinerta klīnikā raidījuma "Ķepa uz sirds" komanda sastapa astoņus gadus veco suņuku Arčibaldu, kuru skārusi bīstamā kaite. To, ka kaut kas nav kārtībā, suņuka saimniece Agrita Baumane saprata tikai tad, kad slimība jau bija krietni progresējusi. Ja saimniece uz klīniku Arčibaldu būtu atvedusi ātrāk, ārsta prognozes būtu iepriecinošākas.
"Mēs atbraucām no atvaļinājuma – sunim nav balstiņas. Kā vienmēr viņš sagaida mūs, priecājas, bet pēkšņi suns nevar normāli pariet," atklāj saimniece. "Mēs visu laiku domājām, ka suns varbūt ir daudz rējis, jo puika viens pats bija mājās ar suņuku. Ka balss zudums varētu būt no tā." Tomēr balss nav atgriezusies, un, vēršoties pēc palīdzības pie veterinārārsta, nācies izdzirdēt skarbo diagnozi.
"Slimības rezultātā barības vads iegūst neelastīga maisa īpašības. Tajā sāk krāties pārtika. "Bez šaubām agrāk vai vēlāk sāk iekaist barības vada siena. Tur krājas baktērijas, veidojas aktīvs bakteriāls process," skaidro veterinārārsts Jānis Beinerts. "Šī kabata pat var plīst, ja tur ieiet kaut kas lielāks vai ilgāku laiku stāv. Tas beidzas ar operāciju vai letāli. Jo daļai tas ir kakla rajonā, bet daļai krūšu kurvja iekšpusē, kur neko nevar izdarīt. Faktiski atliek tikai midzināt."
Barības vada paplašināšanās jeb dilatācijas pazīmes:
- balss izmaiņas,
- izmaiņas ēšanā (ēdot izstiepj kaklu, atkāpjas no bļodas),
- grūtības norīt barību,
- atraugāšanās, kā laikā var iztecēt šķidrums, barība vai putas,
- apetīte var saglabāties, bet svars zūd,
- klepus, smakšana.
- Slimībai progresējot, dzīvnieks nevar uzņemt barību un ūdeni. Viss tiek atgrūsts pēc norīšanas.
Kā saimnieks var ķepainim līdzēt? Ir speciāli statīvi, kur sunīti ievieto iekšā gluži kā krēslā, kur suns gluži kā cilvēks pie galda sēž vai stāv ar taisnu muguru. "Tad viņš kaut kā mēģina ēst, un barība pa taisno krīt kuņģī iekšā. Baro ar mazākām porcijām, baro biežāk," skaidro veterinārārsts Jānis Baltkājis. "Visdrīzāk tā būtu kāda šķidrāka pārtika, nevis sausā barība, un arī pēc ēšanas dzīvnieku aiz priekšķepām patur vertikālā pozīcijā 10–15 minūtes, lai barība nokļūst kuņģī."
Minējumi, kādēļ ir pieaugusi saslimstība ar šo slimību, ir dažādi, taču pagaidām tie ir un paliek tikai minējumi. Jo zinātniska pamatojuma tam nav.
"Neviens nezina. Tā ir tāda problēma, kas šogad kaut kā ir aktualizējusies daudz vairāk. Pieļauju, ka ir kāds faktors, kas to provocē, bet kuru mēs īsti nezinām," atzīst dakteris Beinerts. "Ir tendence vainot kādu suņu barības firmu – kurš vaino vienu, kurš citu, bet tā nav tā problēma. Drīzāk problēma ir vienveidīga barošana. Vēl varbūt ir kādi faktori, kuri nav zināmi."
Objektīva situācijas analīze šobrīd nav pieejama. Vien ir skaidrs, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, saslimušo skaits ir pieaudzis. Ja iepriekšējos gados tie bija no diviem līdz trim pacientiem gadā, tad šobrīd pacientu skaits visās lielajās klīnikās ir krietni pieaudzis. Katrā ziņā šogad bijis vairāk nekā 100.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
