Rūpes par zālienu lapkriša sezonā – pļaušana, laistīšana un mēslošana

Nedrīkst zālienu lietot, kad tas ir sasalis vai kad uz tā uzsnidzis kaut neliels sniegs. Izrādās, pat neliela pastaigāšana pa sniegu var veicināt brūnu plankumu veidošanos zālienam pavasarī. Futbola spēlēšana vai citas ļoti aktīvas darbības zālienā jāveic apdomīgi, nebojājot zelmeni vai augsnes virsmu. Labi kopts zāliens veiksmīgi sagaidīs pavasari un atkal priecēs savu kopēju visu vasaru, stāsta Birznieks.

Zāliens jāturpina pļaut pēc vajadzības, atceroties, ka tas jādara tik bieži, lai nopļaujot nogrieztu tikai 1/3 zāliena auguma. Jāpļauj tik ilgi, kamēr vien zāliens aug. Bieži redzēta kļūda – parādoties pirmajām salnām, pļaujmašīna tiek nomazgāta un nolikta uz ziemu, taču pēc neliela aukstuma seko normāls rudens vēl ilgu laiku, un zāliens atsāk augšanu.

Rudenī pļaujot, noteikti jālieto savācējs, kas papildu nopļautajai masai savāks arī rudens lapas un skujas. Jāatceras, ka zālienam ziemošanā jābūt nopļautam 3–5 cm garumā, tīram un nobriedušam.

Lai zāliens būtu tīrs un tā virskārta elpojoša, noteikti jāveic zāliena nogrābšana, tā jāveic arī tad, ja veikta zāliena vertikulēšana. Nogrābšanas nevar būt par daudz, jo rudenī intensīvi krīt koku lapas, skujas, kas pa ziemu sablīvēsies zelmeņa apakšdaļā vai pat virs zāliena un būs ideāla vide sēņu slimībām. Visu nogrābto kompostē vai utilizē.

Grābšanai labi noder lapu grābekļi – jāgrābj spēcīgi, nebaidoties sabojāt zālienu. Ir pieejami nelieli mehāniski tīrītāji – iekārtas ar stiepļu zariņiem (dažkārt kļūdaini saukti par aeratoriem), kas pēc būtības veic laba grābekļa funkciju, apstrādājot tikai zālienu un notīrot augsnes virsu, neapstrādājot augsni pašu. Tādu ieteicams lietot visu sezonu – piemēram, reizi mēnesī vai divos, taču noteikti jālieto iespējami vēlu rudenī, gatavojot zālienu ziemai, rekomendē Birznieks.

Zālienu, atkarībā no augsnes veida, laistīšanas iespējām un lietošanas intensitātes, arī atbilstoši jāmēslo. Runājot par dārzu, mēslošana ar slāpekli saturošu mēslojumu pēdējo reizi būtu jāveic ne vēlāk kā augusta beigās, bet, ja darbīgā viela ir zem 10 procentiem, tad var mēslot arī visu septembri. Ja ir automātiskā laistīšanas sistēma, barības vielas tiek intensīvāk izskalotas, tāpēc mēslošanas laiki nedaudz pagarinās, taču tas ir individuāli. Tas pats arī, ja zālienu intensīvi lieto, piemēram, futbola stadionus, kur notiek intensīva zāliena lietošana, ar slāpekli saturošu mēslojumu mēslo vēl oktobrī.

Septembrī un oktobrī ir īstais laiks mēslot ar mēslojumu, kas pamatā satur kāliju. Tas stiprina augus, palīdz uzkrāt tik nepieciešamās barības vielas un gatavoties ekstrēmiem apstākļiem, kādi noteikti būs ziemā. Derēs gan tīrs kālija sulfāts ap 25–75g/m2 gan kompleksie mēslojumu (piemēram, NPK 3:10:20 vai tamlīdzīgi), lietojot 25–50g/m2, atkarībā no situācijas un augšņu analīžu rezultātiem. Kālijs ir salīdzinoši noturīgs un lēni šķīstošs, negaistošs, tāpēc augiem būs pieejams ilgāku laiku un pat vēl nākamajā sezonā, izņemot smilts augsnēs.

Ja mitrums augsnē ir pietiekošs, papildu laistīšana ir jāpārtrauc. Taču, ja rudens ir sauss un kārtīga lietus nav, reizi divās nedēļās zāliens ir kārtīgi jāsalej. Svarīgi atcerēties, ka zāliena laistīšanas pamatprincips ir – reti, bet daudz. Tā, lai samitrinātu augsni 15–20 cm dziļi.

Īpaši svarīga laistīšanas režīma pareiza pārtraukšana ir dārzos ar automātisko laistīšanu. Ja vasarā programmas optimāla darbība būtu 2–3 reizes nedēļā 15–40 min ilgi, tad, pazeminoties gaisa temperatūrai un samazinoties augšanai (mazāk jāpļauj!), arī laistīšanas intensitāte jāsamazina. Speciālists rekomendē atslēgt automātisko režīmu un pēc vajadzības laistīt rokas režīmā.

Kad skaidrs, ka nekādi laistīšanas darbi vairs nesekos, noteikti ziemai jāsagatavo arī pati laistīšanas sistēma. No tās izpūš gaisu un ūdeni. Arī šis darbs nav jāsasteidz, jo sausos un garos rudeņos zāliens var būt jālaista vēl novembrī un laistīšanas sistēma nebaidās no dažiem grādiem zem nulles naktīs. Uzmanīgi jāseko laika apstākļiem un prognozēm.

Lietošana. Zāliena lietošana rudenī ir jāsamazina, samazinoties augšanas intensitātei. Nedrīkst zālienu lietot, kad tas ir sasalis vai kad uz tā ir sniegs. Pat neliela pastaigāšana pa sniegu var rezultēties brūnos plankumos pavasarī. Futbola spēlēšana vai citas ļoti aktīvas darbības pa zālienu jāveic apdomīgi, nebojājot zelmeni vai augsnes virsmu.

Kad skaidrs, ka nekādi laistīšanas darbi vairs nesekos, noteikti ziemai jāsagatavo arī pati laistīšanas sistēma. No tās izpūš gaisu un ūdeni. Arī šis darbs nav jāsasteidz, jo sausos un garos rudeņos zāliens var būt jālaista vēl novembrī un laistīšanas sistēma nebaidās no dažiem grādiem zem nulles naktīs. Uzmanīgi jāseko laika apstākļiem un prognozēm.