13 suņu šķirnes, kas var lepoties ar ilgāko mūžu  (2)

Protams, nav iespējams garantēt – ja iegādāsies suni, kas pieder kādai no rakstā minētajām šķirnēm, tas noteikti dzīvos ilgi un laimīgi un visas veselības problēmas tam ies secen. Tomēr vismaz lielāka iespējamība, ka tas sasniegs 12 vai pat vairāk gadu vecumu, nekā, piemēram, iegādājoties vācu dogu, kas reti dzīvo ilgāk par 8–9 gadiem, noteikti ir.

Tā nu tas ir – visilgāk parasti dzīvo mazo šķirņu suņi. Varbūt esi pamanījis, ka lielo šķirņu suņi gluži vienkārši noveco ātrāk. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka viņu organismā ir vairāk augšanas hormona, vēstī WebMd.com.

Suņi ilgdzīvotāji likumsakarīgi retāk cieš no veselības problēmām, kas nozīmē mazākus izdevumus pie veterinārārsta. Protams, daudz kas atkarīgs no tā, cik ļoti saimnieks par savu mīluli rūpējas, vai nodrošina pilnvērtīgu uzturu un citiem faktoriem.

"Jorki" parasti dzīvo 14 līdz 16 gadus. Neļauj šo mazo suņuku izskatam sevi apmuļķot! Lai gan Jorkšīras terjeri bieži ir ieraugāmi sapucēti kā mazas lellītes – tērpti smalkās drēbītēs un ar bantīti matos, tie nemaz tik vārgi un trausli nav. Viņu priekštečus savulaik ļoti veiksmīgi izmantoja žurku medībām.

Jorkšīras terjers ir možs, gudrs, mīlīgs, piesardzīgs, tomēr reizēm arī pārdrošs. Viņš stipri pieķeras saviem saimniekiem. Sajutis briesmas, modrais suņuks tūdaļ rej.

Sprogainie pūdeļi var būt trīs dažādos izmēros – lieli, vidēji jeb standarta un mazi. Toipūdeļi, kas ir vismazākie, var nodzīvot 12 līdz 14 gadus. Bet lielākie dzīvo 12 līdz 15 gadus. Tam, ka toipūdeļu mūžs vidēji ir nedaudz īsāks, ir saistība ar to, ka mazie suņuki bieži vien pagadās kādam zem kājām. Patiesībā nelaimes gadījumi ir biežākais mazo suņuku nāves iemesls. Tādēļ esi piesardzīgs, ja pa tavu māju skraida toipūdelis!

Pūdeļi ir ārkārtīgi gudri un aktīvi suņi. Tie ir moži, rotaļīgi, apķērīgi un ļoti jūtīgi. Viņi aizrautīgi mācās un stipri pieķeras savam saimniekam un viņa ģimenei.

Pūdelis labi jūtas cilvēka sabiedrībā un ir izcils ikvienā jomā, kurā jāapliecina gudrība un pieķeršanās saimniekam. Šis suns veido stipras un uzticības pilnas attiecības ar tiem, kurus viņš mīl.

Mēdz sacīt: ikviens, kuram ir piederējis pūdelis, nebūs apmierināts ar citas šķirnes suni.

Šī elegantā šķirne, kuras pārstāvju mūža ilgums parasti sasniedz 12 līdz 14 gadus, ir aptuveni 28 gadsimteņus sena. Uzskata, ka senie ēģiptieši pielūdza šos suņus, grieķu un romiešu filozofi rakstīja par tiem. Raugoties uz suņuku ar garo, balto un zīdaino apmatojumu un izsmalcinātajām manierēm, grūti noticēt, ka arī Maltas bišons reiz ir bijis žurku mednieks.

Šis suņuks, dēvēts arī par Maltas zīda suni, ir draudzīgs, mīlīgs, rotaļīgs, sabiedrisks un ļoti jūtīgs. Viņš dedzīgi mācās. Maltas bišons ļoti cieši pieķeras savam saimniekam un patiesi labi izturas pret bērniem.

Suņuks, kura augums skaustā sasniedz vien 30–35 centimetrus, ir ļoti izturīgs un muskuļots suns, kurš parasti dzīvo 12–14 gadus. Tā kā šie suņi parasti dzīvo ilgi un mīl bērnus, miniatūrais šnaucers ir ideāla kandidatūra, lai kļūtu par ģimenes suni.

Miniatūros šnaucerus gan nereti skar pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā iemesls ir taukvielām bagātīgs uzturs un paaugstināts holesterīna līmenis asinsvados, tādēļ jāpiedomā pie šī suņuka ēdienkartes.

Šis dzīvīgais, sirsnīgais, uzmanīgais, gudrais un apķērīgais suns reizēm var būt visai stūrgalvīgs un nepiekāpīgs, tomēr viņš ir ļoti uzticams savam saimniekam un viņa ģimenei.

Miniatūrais šnaucers tīri labi jūtas pilsētas dzīvoklī, taču viņam patīk arī pastaigāties un draiskoties pa āru.

Šiem suņukiem ļoti patīk spēlēties. Līdz mūža galam būdami sirdī jauni, tie parasti nodzīvo aptuveni 14 gadus. Bostonas terjers var apburt tevi ar savām lielajām acīm, taču tās var viegli ciest no vēja, saules un gružiem. Amerikas Bostonas terjeru klubs iesaka suņukam iegādāties speciālu cepurīti ar nadziņu, lai pasargātu acis.

Iespējams, viņš ir labākais četrkājainais draugs, par kādu vien var sapņot: piemīlīgā purniņa īpašnieks ir gatavs darīt gandrīz visu, ko vēlies, viņš prot atrast kopīgu valodu gandrīz ar ikvienu un šim suņukam piemīt lieliska humora izjūta.

Bostonas terjers ir gudrs, attapīgs, entuziasma pilns, reizēm nevaldāms, rotaļīgs, pašpārliecināts un sirsnīgs. Gan ar bērniem, gan ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem Bostonas terjers var sadzīvot ļoti labi.

Suņuki, kurus līdz pat 20. gadsimtam Rietumu pasaule gandrīz nepazina, bija Ķīnā valdošās Mingu dinastijas locekļu favorīti. Šie mazie, izturīgie šarmētāji parasti dzīvo 11 līdz 14 gadus. Mazos suņukus reti skar veselības problēmas, izņēmums ir ādas iekaisumi, tādēļ šicū kažociņam vienmēr jābūt labi koptam.

Angļi šicū dēvē par krizantēmu suni, jo apmatojums uz šo sunīšu purniņa aug dažādos virzienos – gluži kā krizantēmai ziedlapiņas.

Līdz ar šicū mājās ienākot prieks un laime. Šīs šķirnes pārstāvji tiešām pat vislielākajā īgņā spēj pamodināt dzīvesprieku ar savu rotaļīgumu, ko saglabā līdz pat mūža galam.

Kurš gan spēj pretoties apburošā takša valdzinājumam? Gan garspalvainie, gan asspalvainie, gan gludspalvainie "cīsiņi" parasti dzīvo 12 līdz 14 gadus. Viduslaikos vācieši takšus izmantoja medībās. Viņu īsās kājeles un garais ķermenis bija ideāli piemēroti līšanai āpšu alās. Ir svarīgi sargāt takša garo mugurkaulu no traumām un pārslodzes, proti, neļaut sunim lēkt no liela augstuma un gādāt, lai dzīvnieks neaptaukojas.

Taksis ir dzīvīgs un možs, par viņu mēdz teikt – kustīgs kā ūdenszāle. Taksis ir ļoti uzticīgs saimniekam un cenšas no viņa neatkāpties teju ne soli, taču mednieka instinkts, saožot kāda zvēra pēdas, reizēm var likt taksim aizskriet tālēs zilajās.

Mazais mednieks ir arī drosmīgs, valdonīgs, viltīgs, modrs, attapīgs, neatlaidīgs un ziņkārīgs.

Taksis ir vienlaikus ļoti gudrs un stūrgalvīgs, tāpēc nav vienkārši apmācāms. Vajadzīga stingra un konsekventa audzināšana, lai apslāpētu suņa dabisko vēlmi dominēt un rīkoties pēc sava prāta.

Ziņkārīgais un gudrais bīgls pilnīgi noteikti neliks tev ne mirkli garlaikoties. Šie pievilcīgie un visai skaļie suņi parasti dzīvo 12 līdz 14 gadus. Viņiem ir ļoti laba oža – iespējams, tādēļ bīgliem tik ļoti patīk ēst. Tādēļ uzmanies – nepārbaro savu mīluli! Liekie kilogrami var saīsināt jebkura suņa dzīves ilgumu.

Bīgls ir modrs, dzīvespriecīgs, sabiedrisks, drosmīgs, gudrs, apņēmīgs, piesardzīgs un patstāvīgs. Šīs šķirnes suņiem ir tendence draudzīgi izturēties gan pret bērniem, gan suņiem, gan gluži svešiem cilvēkiem.

Jāņem vērā, ka aktīvajam sunim piemīt tendence doties tur, kur deguns rāda, proti, sekot kādai interesantai smakai, par saimnieku galīgi aizmirstot.

Sākotnēji fermeri Šetlendas salās, kas atrodas netālu no Skotijas krastiem, audzēja šos suņus lopu ganīšanai. Sava salīdzinoši mazā auguma dēļ (šeltijus varētu dēvēt par miniatūriem kollijiem), šie suņi ēda mazāk un dzīvoja ilgāk nekā citi ganu suņi. Šeltiji parasti dzīvo 12 līdz 14 gadus.

Šeltiju saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība suņa zobu veselībai, jo tajos mēdz iekļūt infekcijas, kas mēdz beigties ar nieru mazspēju.

Šeltijs izceļas ar augstu intelektu un ir izslavēts kā izcils ganu suns. Šis ļoti gudrais, apķērīgais un pievilcīgais suns ir uzticīgs savam saimniekam un viņa ģimenei, sirsnīgs, paklausīgs, atsaucīgs, dzīvespriecīgs, izturīgs un veselīgs.

Apmācīt šeltiju tiešām nav grūti, jo šie suņi mācās ar lielu prieku un aizrautību, vienmēr vēlas darboties. Šeltiji parasti spoži startē suņu veiklības sacensībās, arī pie mums, Latvijā.

Šeltijiem patīk daudz kustēties, taču, pietiekami nodarbināti, tie lieliski jūtas arī pilsētas dzīvoklī.

Labradori ir viena no populārākajām šķirnēm kā Latvijā, tā citviet pasaulē. Par laimi, labradori ir viena no retajiem lielajām suņiem, kas dzīvo diezgan ilgi – parasti 10 līdz 12 gadus. Enerģiskajiem labradoriem patīk spēlēties, tādēļ viņi ar savu dzīvīgumu uzturēs jaunu arī tevi. Tāpat kā vairumam lielo šķirņu pārstāvju, labradoriem var nākties saskarties ar gūžu problēmām, piemēram, gūžas dislokāciju (locītavas galviņas izslīdēšana no vietas). Tādēļ labradoru saimniekiem jāuzmana sava suņa pakaļkājas, īt īpaši, kad suns sāk novecot.

Labradors ir draudzīgs, labsirdīgs, gudrs, paklausīgs, sabiedrisks, sirsnīgs pakļāvīgs, jūtīgs, dziļdomīgs un uzticīgs. Būdams īsts cilvēku draugs, šis suns pacietīgi un lēnprātīgi izturas pret bērniem. Tā paša iemesla dēļ negaidiet, ka viņš būs labs sargsuns.

Čivavu, mazākās zināmās suņu šķirnes, vēsture iestiepjas tālajā 9. gadsimtā, kad tie bija mūsdienu Meksikas teritorijā dzīvojošo seno inku, maiju, tolteku un acteku mīluļi. Mazi sunīši, kurus toreiz sauca par tečičiem, jau tolaik tika uzskatīti par dārgu un vērtīgu greznumlietu, ko varēja atļauties tikai augstākās kārtas indiāņi.

Šie suņuki var nodzīvot 14 līdz pat 18 gadus ilgu mūžu. Tā kā čivavas nāk no tagadējās Meksikas teritorijas, kur valda karsts klimats, tie slikti panes aukstumu. Mazā auguma dēļ čivava nav labākā izvēle ģimenei ar lieliem, aktīviem bērniem, kas suņukam netīšām var nodarīt pāri.

Čivava ir gudrs, apķērīgs un drosmīgs suņuks, kas gan reizēm izturas visai pārdroši. Čivava var būt stūrgalvīgs, jūtīgs un rotaļīgs. Parasti viņš stiprāk pieķeras vienam saimniekam.

Mopsis ar savām lielajām acīm un "plakano" purniņu izskatās ļoti amizants un jauks. Parasti šīs šķirnes suns saimnieku ar savu klātbūtni priecē 12 līdz 15 gadus.

Purniņa uzbūves dēļ mopši slikti panes karstumu. Jāņem arī vērā, ka tie met spalvu visu cauru gadu. Tāpat šie kārie ēdāji var ātri iedzīvoties liekajā svarā, ja saimnieks neseko līdzi, lai suns neapēstu par daudz. Lai arī mazais "bumbulītis" sagādā diezgan daudz rūpju, taču mopšu fani šos uzticīgos suņukus mīl no visas sirds pat par spīti tam, ka tie mēdz krākt.

Mopsis ir izslavēts ar savu miermīlīgo un labestīgo dabu, bet tajā pašā laikā viņš ir ļoti drosmīgs. Par šo suni mēdz teikt: "Liels suns mazā ķermenī."

Mopša dzīvespriecīgā daba apvienojas ar dabisku inteliģenci, padarot suņuku par lielisku cilvēka kompanjonu.

Mopsis ir atklātas dabas, pakļāvīgs, sabiedrisks, jūtīgs, apveltīts ar labu humora izjūtu, ļoti sirsnīgs, gudrs, apķērīgs un prasīgs pret sevi. Mājās viņš uzvedas rāmi. Nevainojami izturas gan pret bērniem, gan ciemiņiem.

Jaukteņi visbiežāk dzīvo ilgāk par tīršķirnes suņiem. Vidējais krancīša dzīves ilgums ir 14 gadu, taču tie var nodzīvot arī 18 un vairāk gadu. Kļūstot par jaukteņa saimnieku, tu nekad nezini, kāds kucēns izaugs, tādēļ ir vēl jo interesantāk vērot tā attīstību. Tīršķirnes suņiem mantojumā nereti nāk dažādas iedzimtas problēmas, jo, cenšoties izkopt kādu iezīmi, piemēram, īsas kājas, "saplacinātu" purniņu vai konkrētu apmatojuma tipu, audzētāji nereti izmantojuši tuvi radniecīgus eksemplārus.