Ķiploki ir efektīvs prettārpu līdzeklis kaķiem un vēl deviņi mīti par murrātājiem

Protams, kaķiem ir dota tikai viena dzīvība, tāpat kā mums un citām dzīvām radībām. Jā, viņi nereti izkuļas ar veselu ādu no dzīvībai bīstamām situācijām, piemēram, paliek sveiki un veseli pēc kritiena no liela augstuma, taču tas nenozīmē, ka viņiem ir vairāk dzīvību "kontā" un viena nu ir iztērēta. Kaķim vienkārši ir paveicies ar ļoti labi attīstītām maņām – asā redze, jutīgā dzirde un smalkā oža kaķus jau laikus brīdina par briesmām. Turklāt elastīgās ķermeņa uzbūves dēļ tie ir ļoti veikli dzīvnieki.

Visticamāk, šim mīts cēlies tādēļ, ka senie ēģiptieši, kas kaķus pielūdza kā dievišķas būtnes, uzskatīja, ka tie ir saistīti ar saules dievu Ra, sauktu arī par Atumu-Ra, kurš, apciemojot pazemes valstību, ieņēma kaķa veidolu un par kuru tika apgalvots, ka viņam ir deviņas dzīvības.

Cilvēkiem ir maldīga pārliecība, ka kaķim kritiens no augstuma nevar skādēt, jo dzīvnieks tā laikā spēj sagriezties ar kājām uz leju. Jā, kaķiem ir ārkārtīgi elastīgs mugurkauls ( to veido 30 skriemeļu, kamēr cilvēka mugurkaulu – tikai 24) un piemīt izcila veiklība, tādēļ tie gaisā var veikt akrobāta cienīgus manevrus un pat apgriezties ap savu asi. Jā, kaķi lieliski orientējas telpā un krītot lieliski zina, kur ir augša un kur apakša, lai varētu apgriezties pareizi. Jā, pasaulē ir bijuši gadījumi, kad kaķis veiksmīgi piezemējas, krītot no 20 metru augstuma. Tomēr dabas dotās priekšrocības ne vienmēr kaķim palīdz izvairīties no traumām, un netrūkst gadījumu, kad murrātājs pēc kritiena vairs nepieceļas.

Lai cik dīvaini tas nešķistu, visbiežāk kaķi pie nopietnām traumām tiek, krītot no salīdzinoši neliela augstuma – otrā vai trešā stāva, jo tad gluži vienkārši nepagūst sagriezt ķermeni tā, lai nokristu uz kājām. Tāpat kritiens ļoti bieži beidzas ar ekstremitāšu vai mugurkaula lūzumiem, ja kaķis nokrīt uz nelīdzena pamata, piemēram, uz paliela akmens vai malkas grēdas. Tad arī apgriešanās uz kājām nelīdz. Kaķim parasti paveicas tikt cauri vien ar izbīli, ja viņš piezemējas uz līdzena pamata, ko klāj mīksta zālīte vai smiltiņas.

Daudzi uzskata, ka šad un tad pievienojot kaķa maltītei nedaudz ķiploka, palīdzēs tam atbrīvoties no nepatīkamajiem zarnu parazītiem. Patiesībā ķiploki, sīpoli un loki kaķiem nav vēlami, jo satur tiem kaitīgu vielu (n-propila disulfīdu), kas iznīcina kaķa sarkanās asins šūnas un var veicināt mazasinības attīstību. Protams, no tā, ka kādu reizi kaķis būs nobaudījis ēdienu, kura sastāvā ir mazliet sīpola vai ķiploka, nekas ļauns nenotiks. Bīstamas ir lielas, kā arī mazas un regulāras devas.

Lai arī ķiplokos šīs vielas ir mazāk nekā sīpolos, pievienot tos kaķa ēdienam nav laba doma, turklāt ar to vien no parazītiem atbrīvoties nesanāks.

Par spīti neskaitāmajiem skaistajiem fotoattēliem, kur kaķi redzami lokam pienu, un tam, ka, iespējams, tavs kaķis ļoti labprāt dzer pienu, vairumam murrātāju ir laktozes jeb piena cukura nepanesamība, kuras dēļ pēc piena baudīšanas rodas vēdera darbības traucējumi un caureja.

Ir gan arī kaķi, kuri labprāt šad tad iedzer mazliet piena un tas viņiem nekādu diskomfortu nesagādā. Katrā ziņā vēro savu kaķi – ja vēdera darbības traucējumu nav (tos gan ne vienmēr ir viegli pamanīt, it īpaši, ja kaķis nokārtojas ārā), šad tad vari pacienāt viņu ar drusciņu piena. Tajā pašā laikā aizdomājies, vai tas ir vajadzīgs – ir ļoti daudz veselīgāku našķu kaķiem, ar ko savu četrkājaino draugu palutināt, neriskējot sagādāt diskomfortu.

Daudzi, izdzirdot, ka kaķim pienu dot nav ieteicams, attrauc, ka tās nu gan ir pilnīgas muļķības, sak, kaķis taču pats vislabāk zina, kas viņa organismam ir vajadzīgs! Ja jau dzer pienu, tātad vajag!? Bet, vai nav tā, ka arī mēs bieži vien viskārāk metamies virsū tieši neveselīgajām lietām?

Jā, kaķi murrā, kad jūtas apmierināti, taču viņi var murrāt arī citu iemeslu dēļ. Kaķi dažreiz murrā, sastopoties un sveicinot viens otru.

Radīt šo kluso, vibrējošo skaņu mēdz arī kaķi, kuri ir slimi vai piedzīvo milzīgu stresu. Zinātnieki izpētījuši, ka šī zemās frekvences vibrācija, kas, kaķim murrājot, vienmērīgi izplatās pa visu ķermeni, veicina pašdziedināšanās procesus organismā – sekmē kaulu un brūču dzīšanu, normalizē elpošanu, mazina sāpes un tūsku.

Daži kaķi murrā, kad pienācis laiks ēdienreizei. Tā gan tad parasti tiek kombinēta ar žēlu ņaudēšanu.

Mīts, ka melni kaķi nes nelaimi, pastāv gadsimtiem ilgi, un šī māņticība, kurai nav ne mazākā pamata, ir ļoti izplatīta joprojām. Ne velti melns kaķis bieži tiek attēlots uz dažādiem Helovīnu svētkiem paredzētiem dekoriem un figurē kā nelaimes vai briesmu vēstnesis daudzās šausmu filmās. Melnam kaķim pārskrienot pār ceļu, daudzi trīs reizes pārspļauj pār kreiso plecu. Amerikā šī muļķīgā mīta dēļ melnie kaķi savu saimnieku patversmēs gaida visilgāk un nereti, to tā arī nesagaidījuši, tiek eitanazēti.

Par to, ka šis uzskats neatbilst patiesībai, liecina kaut vai tas, ka Lielbritānijā un Austrālijā kaķi tieši otrādi tiek uzskatīti par labu zīmi – tur, ieraugot melnu kaķi šķērsojot ceļu acu priekšā, priecājas, jo uzskata, ka tas ir uz laimi.

Protams, ka dzīvošana mājās kaķiem ir drošāka, jo, netiekot ārā, viņi nesastop savus sugas brāļus, no kuriem var "pielipt" dažādas slimības un parazīti. Tomēr tas diemžēl nenozīmē, ka viņi no tā visa ir pasargāti, tik un tā viņiem ir nepieciešamas regulāras vizītes pie veterinārārsta un vakcinācija.

Arī tad, ja kaķis dzīvo desmitajā stāvā un netiek laists pat pastaigāties pa palodzi, viņš var inficēties ar dažādām slimībām, jo infekcijas izraisītājus, proti, vīrusus un baktērijas, mājoklī varam ienest mēs – ar apaviem, iepirkumiem, āra drēbēm.

Ikviens kaķis, arī istabas, jāved pie ārsta uz komplekso vakcināciju reizi gadā. Tajā ietilpst potes pret trakumsērgu un izplatītākajām vīrusu slimībām (infekciozo rinotraheītu, kalici vīrusu un panleikopēniju). Jāņem vērā, ka vakcīnu iedarbība ilgst vienu gadu, pēc tam iegūtā imunitāte strauji mazinās un kaķis atkal var saslimt, tādēļ ik gadu obligāti jāveic revakcinācija. Arī uzskats, ka kaķis jāsapotē tikai vienu reizi un tad nu viņš iegūst imunitāti pret konkrētajām slimībām uz visu mūžu, ir aplams.

Tā kā kaķi ir diezgan neatkarīgi radījumi, daudzi uzskata, ka tiem, atšķirībā no suņiem, nekādas izkustēšanās iespējas nav jānodrošina. Tomēr, lai kaķis būtu apmierināts ar dzīvi un vesels, tam ir nepieciešams sagādāt aktivitātes, turklāt gan tādas, kas nodarbina ķermeni, gan tādas, kas liek mincim "pakustināt " smadzenes.

Īpaši tas attiecas uz mājas kaķiem, kas ārpus telpām netiek laisti, citādi tiem var veidoties liekais svars vai tie savu enerģiju var ievirzīt nepareizajās "sliedēs", piemēram, sākot postīt māju. Te nu noderēs dažādas kaķiem domātas rotaļlietas – bumbiņas, grabuļi, pīkstuļi... Mincim būs jāliek lietā prātu, ja iedosiet mantiņu, no kurām jāiemanās dabūt laukā barības graudiņi. Nopērkamas, piem;eram, tādas bumbiņas ar cauru vidu un atverītēm, pa kurām barības graudiņi izbbirst, viltniekam bumbiņu ar ķepu ripinot. Kaķis būs sajūsmā par dažādām konstrukcijām kāpelēšanai.

Daudzi joprojām nevar pieņemt domu, ka kaķim ir regulāri jātīra zobi, gluži kā cilvēkam. Dažs saimnieks par šādu veterinārārsta ieteikumu tikai pasmejas un atmet ar roku, sak, agrāk taču kaķiem zobus neviens netīrīja. Jā, bet agrāk arī cilvēki zobus netīrīja un daudz biežāk cieta no zobu sāpēm. Kaķītis diemžēl nevar pateikt, ka viņam kaut kas sāp.

Regulāra zobu tīrīšana ar kaķiem paredzētu zobu pastu (piemēram, ar vistas gaļas garšu) un birstīti (var izmantot arī cilvēkiem paredzēto) palīdz novērst nepatīkamu mutes aromātu, zobakmens veidošanos, nopietnas smaganu un zobu problēmas.

Kaķiem zobus var tīrīt, arī noberžot aplikumu ar marlīti. Uz tās uzpūš speciālu spreju, kas nopērkams zooveikalos, vienkārši pacel kaķim lūpiņu un viegli berz aplikumu nost – marlīte kļūs dzeltena.

Kaķis pie zobu tīrīšanas jāradina jau no mazotnes. Ja piepeši ar birsti līdīsi mutē pieaugušam kaķim, tas var beigties arī ar kodienu vai saskrāpētām rokām. Tad parasti vienīgā izeja ir divas vai trīs reizes gadā iet pie veterinārārsta uz zobu tīrīšanu ar ultraskaņu. Arī tiem, kuri mīlulim regulāri tīra zobus, ieteicams veikt šo procedūru reizi gadā.

Kaķiem zobu attīrīšanos var veicināt, dodot sauso barību, kas, to graužot, mazliet noberž aplikumu, tomēr tā, protams, zobu tīrīšanu nespēj aizstāt.

Patiesībā kaķiem zāles ēšana kopš neatminamiem laikiem, kad tie vēl dzīvoja savvaļā, kalpo kā efektīvs gremošanas trakta attīrīšanas mehānisms. Kaķis ēd zāles stiebriņus, lai izraisītu vemšanu un tādējādi atbrīvotu kuņģi no tā, ko nevar sagremot. Visbiežāk runa ir par apmatojuma kamoliņiem.

Kaķi ik dienu pavada daudz laika, ar mēli mazgājot un apkopjot savu kažociņu. Peļu junkura mēli klāj īpašas āķveida kārpiņas, kas, viņam mazgājoties, aizķer un savāc izkritušās spalviņas. Lielāko daļu liekās vilnas kaķi vienkārši norij, taču tā nav sagremojama un, kuņģī saveļoties bumbiņās, var pat izraisīt gremošanas trakta nosprostojumu. Tad nu kaķis priecājas par iespēju tikt pie svaigas zālītes, un to viņam nevajadzētu liegt.

Zāli kaķim jāļauj ēst tik bieži, cik viņš vēlas. Tā neko ļaunu nevar nodarīt. Ja nebūs vajadzības, kaķis to vienkārši neēdīs.

Ja kaķis ēd zāli un vemstās uzkrītoši bieži, iespējams, viņš ir norijis kādu priekšmetu, piemēram, matu gumiju vai celofāna maisiņu, kas izraisījis nosprostojumu kaut kur gremošanas traktā.

Šādos gadījumos dzīvnieks parasti kļūst apātisks un atsakās no ēdiena. Tad kaķītis, lieki nekavējoties, jāved pie veterinārārsta, jo, iespējams, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai glābtu viņa dzīvību.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Pets4homes.co.uk, Vetstreet.com, kā arī portālā MansDraugs.lv publicētajiem padomu rakstiem, kas tapuši sadarbībā ar veterinārārstiem.