Kādu malku vislabāk izvēlēties un kas jāņem vērā tās izmantošanā  (6)

Savulaik malka bija vienīgais kurināmais veids, taču arī mūsdienās tas saglabājies kā viens no ekoloģiski nekaitīgākajiem un populārākajiem veidiem, pat neskatoties uz to, ka apkures sistēmas ir dažādas.

Kā raksta portāls "Iekuram.lv", tad malkas siltumatdeve ir ļoti atkarīga no tā, kāda ir koka suga un kādā vietā tas audzis. Sausa malka mazāk izdalīs darvu un uzturēs augstāku temperatūru kurināšanas laikā, kā arī atdos vairāk siltuma apkures sistēmai, taču jāņem vērā, ka pārāk sausa malka ātri izdeg, tāpēc kaut nelielam mitruma daudzumam malkā tomēr ir jābūt. Savukārt pārlieku mitra malka vienmēr būs grūti aizdedzināma, un tā arī slikti atdos siltumu un veidos kondensātu dūmvadā.

Malkas eksperti iesaka izvēlēties ozolu, alksni, bērzu, apsi vai priedi, tieši šīs koku sugas uzskata par kvalitatīvākajām malkas izvēlē. Tomēr visai malkai ir viens svarīgs priekšnoteikums - lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai, raksta portāls "Cālis", kas konsultējies ar Gati Šerenu, Latvijas Amatniecības kameras krāšņu un kamīnu podnieku amata meistaru. Tā kā kurināšanas procesi ir dažādi, vieniem malka nepieciešama pirtij, otram mājas siltumam, bet vēl kādam retai kamīna iekurināšanai, tāpēc malkas izvēle var atšķirties.

Ja malka nepieciešama pirts kurināšanai, izvēle būs par labu liepas malkai, jo tā dos pietiekošu siltumu un arī patīkamu aromātu. Varbūt šī koka malka būs grūtāk aizdedzināma, taču, tā kā malka degs lēni, tad karstums arī ilgi un noturīgi saglabāsies, un tas ir tas, kas nepieciešams tieši pirtij.

Bērza koka malka ir visuniversālākā, jo tā labi kuras pat viegli mitra, turklāt tā ir viegli aizdedzināma un deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu un bez dzirkstelēm.

Apses malkas priekšrocība ir pietiekoši ilgā degšana un siltuma saglabāšana, taču siltumatdeve nav tik liela, kā, piemēram, bērza malkai. Tā kā apses malku ir grūti iekurināt, tāpēc tā nav populārākā izvēle, taču dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem, tāpēc vispirms var iekurināt ar citu malku un tad apses pagales pievienot vēlāk.

Alkšņa malka ar savu sarkanīgo nokrāsu jau pēc vizuālajām pazīmēm atšķiras no pārējām, taču, arī degot, tā izdala lielu karstumu, turklāt tā teju vai nemaz nedūmo. Šīs malkas izvēlē jāņem vērā, ka tā ātri izžūst, taču aromāts saglabāsies pat vairākus gadus, tāpēc tā derēs pirtīm.

Priedes un egles malka nav tā populārākā izvēle, jo rada lielu darvas un sodrēju daudzumu, turklāt degot tā dzirksteļo. Šos malkas veidus nav ieteicams izvēlēties vaļējiem kamīniem, bet citos apkures veidos to var jaukt, piemēram, ar apses malku.

Savukārt, lai ozola malka dotu pietiekamu siltumu, kokam jābūt vidēja vecuma, sausam un stingram, jo satrūnējusi malka tikai dūmos un nedos siltumu. Šis malkas veids ir vispiemērotākais kamīniem, taču arī viens no dārgākajiem.