Karakals ir vidēja izmēra izmēra kaķu dzimtas plēsējs. Video redzamie sešas nedēļas vecie karakala (Caracal caracal) kaķēni dzīvo Oregonas zooloģiskajā dārzā, ASV. Karakalu mammas Pegijas mazuļi tikai nesen sākuši doties ārā un izzināt dabu, tādēļ par neredzēto priecājas, ir pārsteigti un visu mēģina izprast.
Šie dzīvnieki dzīvo sausākajos savannas un meža reģionos Rietumāzijā un Āfrikā. Patīk sausa vide, dzīvo mūžzaļajos kalnu mežos, nav atrodami tropu lietus mežos, kur ir mitrs klimats, raksta Bigcatrescue.org.
Vārds "karakals" ir radies no turku valodas vārda karakulak, kas nozīmē "melna auss".
Bieži šīs skaistās radības dēvē par tuksneša lūšiem, jo viņi ir līdzīgi plēsoņām. Kā jau vēsta oriģinālais nosaukums, karakaliem ir pagarinātas austiņas, kuru galos ir mazi, melni pušķīši. Plēsoņu tēviņi sver apmēram 18 kilogramus, bet mātītes - 15.
Kažoks ir vienkrāsaini smilšu brūns. Individuāli tas var atšķirties, dažiem tas ir dzeltenīgāks, citiem sarkanīgāks. Reizēm sastopami melni karakali. Pavēdere un pakakle ir gaišākas nekā mugura un sāni. Karakaliem uz vēdera un priekškāju iekšpusēs ir daži tumšāk brūni raibumi.
Mazuļus iznēsā 78 - 81 dienu, un metienā parasti ir viens līdz četri kaķēni. Viņi atver actiņas jau pirmajās dienās, bet pilnībā redz pēc sešām līdz desmit dienām. Nebrīvē karakali var nodzīvot apmēram 20 gadus.
Dzīvnieks pārtiek no lēcējzaķiem, grauzējiem un sīkiem putni. Nebaidās arī nomedīt zvērus, kas augumā lielāki, piemēram, pieaugušu gazeli. Karakali bez ūdens dzeršanas var iztikt vairākas dienas. Šķidrumu tas spēj uzņemt no upuru asinīm. Karakali ir slaveni ar spēju palekties no vietas vertikāli gaisā un noķert putnus vairāku metru augstumā. Medījumam tas pielavās pēc iespējas tuvāk, apmēram piecu metru attālumā, tad straujā skrējienā uzbrūk upurim.