Video redzama slavenā ūdenslīdēja Kristīna Zenato (Christina Zenato), kura dejo kopā ar vairākiem desmitiem Karības rifu haizivju Lielās Bahamu (Grand Bahama) salas krastā.
Sieviete lēnām rotē starp desmitiem haizivju, kuras peld viņai ļoti tuvu, brīžiem ūdenslīdējai pat pieskaroties. Šo deju kopā ar bīstamajām haizivīm Zenato veic jau kopš 1995.gada. Šis ir viens no vingrinājumiem, ko sieviete māca ūdenslīdēju kursos, lai cilvēki uzticētos haizivīm un iemācītos, kā ar tām draudzēties. Zenato līdzi ir ēdiens, lai haizivis ap viņu nemitīgi riņķotu, ziņo Reuters.
Kamēr sieviete griežas haizivju ielenkumā, viņa ir izstiepusi rokas uz sāniem. Šādā neaizsargātā pozā viņa parāda, ka haizivis nav bīstamas un necenšas viņai uzbrukt.
"Esmu izkopusi īpašas attiecības ar šīm zemūdens radībām," stāsta ūdenslīdēja.
Video redzama sievietes un plēsēju savstarpējā cieņu un sapratne.
Interesanti fakti par haizivīm:
- Tās mēdz būt ne tikai ierastajās krāsās - pelēkā vai brūnā, bet ir dažas sugas, kas ir rozā, dzeltenā un zilā krāsā.
- Haizivis nekošļā savu medījumu, tās iesūc to rīklē kā vakuumā.
- Goblinu haizivis dzīvo zemūdens kalnu grēdās, viņu mājokļi ir pārāk dziļi ūdenī, tāpēc cilvēkiem šīs plēsoņas ir maz zināmas un grūti izpētāmas.
- Pastāv haizivju sugas, kuru embriji brīdī, kad attīstījušies pirmie zobi, apēd pārējos brāļus un māsas. Izdzīvo tikai viens stiprākais.
- Haizivju aknas satur daudz eļļas. Tā padara organismu piemērotu dzīvei ūdenī un palīdz plēsoņai ūdenī noturēt līdzsvaru.
- Zilās haizivis ir visapdraudētākā no visām haizivju sugām. Zveja un spuru tirdzniecība ir krietni samazinājusi to populāciju.
- Ir tāda haizivju suga, kurām spīd mugura.
- Ik pa laikam haizivis var radīt pēcnācējus bez tēviņu palīdzības.
- Dažas haizivs nevis peld, bet staigā pa okeāna dibenu, spuras izmantojot kā kājas.
- Haizivis ietekmē citu zivju populāciju, tās biedējot. Kad plēsīgās peldētājas atrodas mazāku zivju tuvumā, tās ir iebiedētas, un šīs bailes traucē vairošanos un migrācijas iespējas.
- Haizivis medī izdzīvošanai, nevis savam priekam. Tiesa, viņas izmanto sērijveida slepkavu iecienītu metodi - vajāt upuri līdz nāvei.
- Lielās baltās haizivis lec ārā no ūdens, lai nomedītu roņus. Tās ietriecas dzīvniekā ar mežonīgu spēku, upuri apdullinot, un tad to norij.
- Haizivju asinīs ir savienojums, kas neļauj tām sarecēt. Zinātnieki pēta šo savienojumu, lai izmantotu to medicīnā un palīdzētu cilvēkiem ar sirds slimībām.
- Ir zināmas deviņas staigājošu haizivju sugas.
- Uz haizivs ādas neaug baktērijas. Daudzi zinātnieki vēlas haizivs ādu izmantot, lai ārstētu baktēriju radītas infekcijas cilvēkiem.
- Dažas haizivju sugas miegā peld.
- Ir haizivju sugas, kurām vienā metienā ir vairāk nekā 100 mazuļu.
- Mazākā haizivs, kas reģistrēta, ir 17 centimetrus gara.
- Vaļhaizivīm ir 300 zobu.
- Zilo haizivju mātītēm ir biezāka āda. Tādā veidā tās sevi pasargā no tēviņiem, kas pārošanās laikā tām kož.
Avots: Discovery.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
