Kā sagatavoties otrajam mīlulim? Zelta likumi divu suņu saticīgai dzīvošanai

Kā panākt abu suņu satikšanu, lai tie būtu draudzīgi, viņu starpā nerastos naids vai nemitīga cīņa par svarīgākā lomu? Vienmēr viens no suņiem būs pārāks. Bieži vien vecākais suns uzņemas vadošo lomu, bet ar gadiem jaunākais, kļūstot stiprāks un drošāks, var sākt iebilst, un lomas mainās, raksta Dogs.about.com.

Ja mājās dzīvo divi ķepaiņi, tie noteikti viens par otru rūpējas, suņiem nav tik vientuļa dzīve, katru dienu gaidot mājās saimnieku, un tie var spēlēties savā starpā, neprasot tik lielu uzmanību no saimnieka. Vecākais suns bieži vien ir spiests vairāk kustēties, jo kucēns vēlas rotaļāties, tāpēc abu nemitīgās kustības uzlabo pirmā mājas sarga veselību, novērš mazkustīga dzīvesveida, nomāktības, vientulības un aptaukošanās risku.

''Paņemt otru suni ģimenē – tas ir lēmums, kas ir nopietni jāapsver. Pēc pieredzes man ir bijuši gadījumi, kad es redzu, ka cilvēks netiek gaļā ar vienu suni, bet viņš vēlas ņemt jau otru. Lai pirmajam sunim būtu jautrāk. Tas situāciju neatrisinās, ja saimniekam nav izveidojušās pareizas attiecības ar pirmo suni, paņemot otru, problēmu būs divreiz vairāk,'' skaidro kinoloģe.

Normāls pieaudzis suns, satiekot kucēnu, viņam virsū nebrūk, ja dzīvniekam viss kārtībā ar audzināšanu un nervu sistēmu. Ja suns tomēr negatīvi reaģē uz kucēnu, rodas jautājums, kāpēc dzīvnieks nevēlas draudzēties. Par šādu reakciju, protams, ir jānokaunina un jāaizliedz, saka kinoloģe un turpina, uzsverot, ka šajā brīdī ir svarīgi saprast, vai saimnieks var suni izmācīt vai nevar. Ja suns neklausa, tad, iespējams, nepieciešams vairāk koncentrēties pirmā ķepaiņa audzināšanai, nevis iegādāties otru.

Lūk, padomi, kā rīkoties, ja mājās drīz dzīvos vai jau mitinās pieaudzis suns un kucēns!

Kad abi suņi atbrauc mājās, var sākties pirmie konflikti. Ja suņi ir tikai dusmīgi, saimniekam nevajadzētu iejaukties, jo šajā laikā tie noskaidros, kurš ir pārākais no abiem. Saimnieks to nevar noteikti, suņi paši to izdara.

Sākumā visdrīzāk galvenais tomēr paliks pirmais suns, ja tas nav ļoti vecs un vēl joprojām spēj sevi aizsargāt. Kucēns parasti piekāpjas šiem likumiem, jo jaunajā mājā ir ienācējs. Ar gadiem sadalījums var mainīties, bet arī tad, tas notiks pašplūsmā, neatkarīgi no cilvēka.

Pirmās pazīmes, ka suņi mēģina izrādīt pārākumu:

Ja suņi sākuši cīnīties, saimniekam uzreiz ir jāiejaucas, izšķirot suņus un katru atstājot savā telpā. Ja cīņas notiek bieži, ir jāizvērtē kurš suns provocē otru, tie noteikti ir jākaunina, lai dzīvnieks saprot, ka tā nedrīkst rīkoties.

Pēc cīņas vislabāk katru suni atstāt atsevišķā telpā, ja iespējams, uz ilgāku laiku, lai dzīvnieki nomierinās un šo ieslodzīšanu uztver kā sodu. Suņiem patīk būt aktīviem, tiem vienmēr jāzina viss, kas mājās notiek, jāsargā cilvēks, ja ķepainis ir ieslodzīts, suns to uztvers kā bargu sodu.

Vislabāk cīņu starp suņiem var pārtraukt, uzlejot tiem ūdeni. Noteikti nevajadzētu mēģināt viņus izšķirt pašam, jo, ja suņi ir dusmīgi, tie var nepamanīt saimnieka roku un dusmās iekost arī cilvēkam.

Ja abi suņi dzīvo ģimenē, ir iespējams, ka jaunākais kucēns pieķeras kādam citam no ģimenes locekļiem, tad katram no ķepaiņiem ir savs saimnieks, kas var atvieglot abu mīluļi sadzīvi zem viena jumta.

Tad katrs no suņiem vairāk uzmanības pievērš tieši savam saimniekam – suņus var atsevišķi vest pastaigās, otrs to nepārdzīvo, jo viņš gaida savu saimnieku. Tas, protams, atkarīgs arī no pastaigu grafika un ieradumiem, ja suņi tomēr ir pieraduši doties laukā kopā, viņus nevajadzētu nošķirt.

Ģimenē, kur katram sunim ir savs saimnieks, protams, visi pievērš uzmanību ķepaiņiem, bet pirmajā vietā noteikti vajadzētu būt konkrētajam sunim, jo katrs no dzīvniekiem sagaida lielāko uzmanību un atzinību tieši no sava saimnieka. Mīļi un svarīgi ir visi, bet saimnieks sunim ir viens.

Ja suņi ir viena dzimuma, tad, kontaktējoties ar pretējā dzimuma ķepaiņiem, var rasties konkurence, bet šīs un daudzas citas situācijas, kad mājās mīt divi suņi, ir ļoti atkarīgas no pašiem dzīvniekiem un sadzīves.