Rīgā uzstājas nežēlībā pret dzīvniekiem pieķerta dresētāja no Krievijas; Cirks uzskata, ka viņa ir mainījusies  (7)

Šova aprakstā Cirka mājaslapā teikts, ka līdztekus strūklakām un cilvēku priekšnesumiem "izrādē neiztikt arī bez tradicionālām vērtībām: te ir gan kaķi, suņi - samojedi, gan pērtiķi un lāči!"

"Šis ir jau sens, 2011. gadā uzņemts, materiāls. Pēc tā publicēšanas video izsauca lielu rezonansi Krievijā gan dzīvnieku aizstāvju, gan cirka profesionāļu vidū. No kļūdām mācās. Šodien varat manēžā pārliecināties par to,ka dzīvnieki droši ķeras saviem kopējiem pie rokām, ļaujas paņemties [rokās], bez pavadiņas tie paši pārvietojas pa manēžu un demonstrē trikus. Dzīvnieki ir veseli un omulīgi. Aicinot uz Rīgas cirku, mēs vienmēr izvērtējam, kādi mākslinieki ar dzīvniekiem pie mums brauc," savā Facebook profilā situāciju komentē ''Rīgas cirka'' direktore Lolita Lipinska.

MansDraugs.lv, mēģinot sazvanīt dresētāju, pa dienu sazinājās ar Rīgas Cirka direktori, pēcpusdienā viņa vairs uz zvaniem neatbildēja.

''Mēdz melni jokot, ka atšķirība starp cietsirdīgu un normālu dresētāju ir tāda, ka "normālais" vēl nav pieķerts. Natālijas Berežko gadījums ir tieši šāds - viņai ir nepaveicies un viņa kopā ar daudziem citiem ir no pieķertajiem,'' saka organizācijas "Dzīvnieku brīvība" vadītājs Aivars Andersons.

Lai arī viņas rīcība nekādi nav attaisnojama un pēc likuma par to draud kriminālsods, tomēr uzmanība šajā situācijā būtu jāpievērš ne tik daudz konkrētajai dresētājai, bet pašai dzīvnieku cirka sistēmai kā tādai,'' norāda Andersons.

Dzīvnieku cirks ir problemātisks divos aspektos. Pirmkārt, izplatīta ir cietsirdīga dresūra, kurā tiek sistemātiski piemēroti sāpīgi un traumējoši fiziski sodi dzīvnieka pakļaušanai un triku iedresēšanai. Video šo metodi skaidri un kodolīgi formulē Berežko kolēģis, dresētājs Murats Abdulajevs, sakot: "Ir kļūda, sit! Nav kļūdas - nesit!" saka organizācijas vadītājs.

Otrkārt, un ne mazāk būtiski, paši cirka apstākļi nopietni ierobežo dzīvnieka iespējas piepildīt savas sociālās, psiholoģiskās un fizioloģiskās vajadzības. Dresūras un turēšanas apstākļu kombinācija izsauc dzīvniekos agresiju, bailes, hronisku stresu, uztveres un uzvedības defektus, norāda Andersons un turpina, ka fiziska iespaidošana vēlāk izpaužas stereotipiskā uzvedībā, kur dzīvnieks bezmērķīgi atkārto vienas un tās pašas kustības, kas norāda uz psihisku saslimšanu - dzīvnieku fiziskas iespaidošanas sekas.

"Ja notiek agresivitāte pret dzīvnieku, protams, arī turpmākajās kontaktēšanās reizēs [dzīvnieks] strādās ar bailēm par to, ka atkal tiks fiziski un emocionāli iespaidots,'' skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas dienesta darbinieks Māris Lielkalns.

"Ja dzīvnieku dresē šādā veidā, viņš kļūst tramīgs, jo baidās izdarīt kaut ko nepareizu, lai atkal netiktu fiziski iespaidots. Tas ne vienmēr saprot, par ko cilvēks viņu soda,'' saka Lielkalns.

"Manuprāt, dzīvnieku cirks piedāvā cilvēkiem morāli novecojušu izklaidi un izplata sabiedrībā maldīgu priekšstatu par dzīvniekiem, kas kavē cieņpilnu un līdzcietīgu attiecību veidošanu ar dzīvniekiem," saka Andersons.

Dzīvnieku fiziska iespaidošana ir aizliegta Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta 1.daļā - "Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: dzīvnieka sakropļošana, mocīšana un spīdzināšana."

Persona, kas neievēro Dzīvnieku aizsardzības likumā norādīto, tiek saukta pie kriminālatbildības, ko paredz Krimināllikuma 20. nodaļas 230. pants - "Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, —soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.''

MansDraugs.lv ceturtdien, 5. novembrī, neizdevās sazināties ar dresētāju.

Video, kuros dzīvnieku dresētāja Natālija Berežko fiziski iespaido pērtiķi, iespējams redzēt šeit. Brīdinām, ka skati ir nepatīkami.