ZM un dzīvnieku aizstāvji cīnās par taisnību; 'Rīgas Cirks' saskata slēptus motīvus atsavināt īpašuma tiesības  (30)

Lai regulētu jautājumu par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi veidos darba grupu ar uzdevumu izstrādāt attiecīgus priekšlikumus grozījumiem likumdošanā.

''Rīgas cirkā'' regulāri izrādēs tiek izmantoti savvaļas sugu dzīvnieki, tai skaitā ziloņi, tīģeri, lauvas, lāči - sugas, kurām klājas visgrūtāk cirka apstākļos. Pieaugošais zināšanu apjoms skaidri liecina, ka savvaļas dzīvniekiem cirkos principā nav iespējams nodrošināt pienācīgus apstākļus. Vienkāršoti sakot, dzīvnieku situācija ir kritiska un apstākļi ir nožēlojami. Zīmīgi ir paši sprostu izmēri - lācim mazāk par diviem kvadrātmetriem, pērtiķim - mazāk par vienu kvadrātmetru, situāciju cirka aizkulisēs skaidro Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

Pirmdien, 9.novembrī, ministrijā notika Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes pirmā sēde, kuras laikā apspriests jautājums par savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkos.

''Pirmkārt, cirks ir nežēlīgs pret dzīvniekiem. Cirka ierobežotajos apstākļos dzīvnieki nevar apmierināt savas sociālās, psiholoģiskās un fizioloģiskās vajadzības. Šauros sprostos dzīvnieki ir spiesti nīkt bezdarbībā visa mūža garumā. Cirka dzīvnieku dresūra nereti ir cietsirdīga un triku izpildīšana tiek panākta ar fiziskiem sodiem. Otrkārt, dzīvnieku cirks māna sabiedrību, izplatot maldīgus priekšstatus par dzīvniekiem un iestājoties par dzīvnieku pakļaušanu cilvēka vēlmēm. Šāds skatījums diemžēl nemāca bērniem līdzcietību un cieņu pret dzīvām radībām un tas var negatīvi atspēlēties mums pašiem, saka Andersons.

"Visiem jāzina, ka mūsu cirkā nav savvaļas dzīvnieku. Dzīvnieki, kas uzstājas Rīgā, ir ceļojošie no citām valstīm, tāpēc mēs pieņēmām lēmumu rosināt aizliegt izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs. Līdz ar to ir nolemts izveidot darba grupu, kas sagatavos priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos," skaidro ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga.

''Rīgas Cirka'' direktore Lolita Lipinska ir neizpratnē, kādēļ viņa, kas pārstāv vienu no iesaistītajām pusēm, netika uzaicināta uz šo padomes sēdi.

''Par vakardienas Zemkopības ministrijas organizēto Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdi netika informēti ne Kultūras ministrija, ne "Rīgas Cirks". Tikai gadījuma dēļ uzzināju par šo sēdi, jo mūsu cirka veterinārais speciālists ir biedrības "Latvijas Veterinārārstu biedrība" sēdē neielaistais pārstāvis. Varēju šo informāciju operatīvi pārsūtīt Kultūras ministrijai (KM), un labi, ka tā - viņu pārstāvja klātbūtne vieš cerību, ka turpmāk plānotajā darba grupā ''Rīgas Cirks'' un Kultūras ministrija netiks aizmirsti,'' stāsta Lipinska.

Nākošajā padomes sēdē tiks iesniegts ziņojums, par to, kā ir veicies un kādi grozījumi būs nepieciešami. Izveidotajā darba grupā arī piedalīsies visas iesaistītās puses - nevalstiskās organizācijas, kontroles institūcija, kā arī pārstāvji no ''Rīgas Cirka''. Visi kopā pieņems un izvērtēs optimālāko un pareizāko variantu, ko un kā aizliegt, saka Kronenberga.

Ja padomes sēdē izlems veikt grozījumus likumā, to stāšanās spēkā varētu būt pēc gada, tātad 2016. gada nogalē.

Iepriekš ziņojām, ka Rīgas cirka izrādē "Gigantisko strūklaku šovs" šobrīd uzstājas dresētāja Natālija Berežko no Sanktpēterburgas, kuras vardarbība pret dzīvniekiem pirms pāris gadiem fiksēta šokējošos video materiālos. Tajos redzams, kā dresētāja nežēligi sit savu audzēkni - mazu pērtiķīti. Šādas "mākslinieces" uzņemšana izraisījusi sašutumu sabiedrībā un pārmetumus "Rīgas cirkam" par vienaldzību.

''Ir ļoti grūti konstatēt šos pārkāpumus, jo neviens dresētājs dzīvnieku nesitīs inspektora klātbūtnē. Tāpēc "Dzīvnieku brīvība" atbalsta visu dzīvnieku izslēgšanu no cirka izrādēm, jo tas garantētu visu dzīvnieku labturības pārkāpumu novēršanu cirkā. Mūsuprāt, ieguvums no dzīvnieku trikiem sabiedrībai ir nebūtisks salīdzinot ar smagajām dzīvnieku ciešanām un sabiedrības maldināšanu, kuras cēlonis ir dzīvnieku cirka sistēma,'' skaidro Andersons.

''Mūsdienās ir ļoti grūti izvairīties no "skeletiem skapī". Mēs neviens nezinām, kur, kas un kāda komentāra veidā mūs sagaida. Neviens neesam pasargāts no kļūdām, no kurām pēc tam mācāmies. Kā jau teicu, par konkrēto mākslinieci Natālijas Berežko mums pašiem informācija ir bijusi visu laiku,'' skaidro cirka direktore Lapinska, kas uzskata, ka aiz intereses par dzīvnieku veselību slēpjas vēlme iegūt ''Rīgas Cirka'' īpašuma tiesības.

''Kopš 1998. gada trīs ceturtdaļas zemes īpašuma tiesības bija Dzintrai Žildei. No 2011. gada Žildes īpašuma tiesība izbeigusies, tagad vēl joprojām tiesiskais īpašnieks ir Kultūras ministrija. Dzintra Žilde ir biedrības "Latvijas Centrālā dzīvnieku aizsardzības biedrība" priekšsēdētāja. No 1972. līdz 90. gadu sākumam - suņu dresētāja cirkā, kas šī gada martā visām dzīvnieku patversmēm un kultūras iestādēm izsūtīja vēstuli ar aicinājumu iestāties pret dzīvnieku izmantošanu cirkā,'' savu viedokli pauž Lapinska.

Tiesvedība turpat 25 gadu garumā par zemi ir izbeigusies. Tieši šobrīd vēl palikusi tiesvedība par cirka ēku. Tik tikko 1. instancē - Rīgas Apgabaltiesas tiesa ir notikusi, spriedums tiks pasludināts 24. novembrī pulksten 14. Bezgala dārgs pazaudēts projekts, saka cirka direktore un uzdod jautājumu, kas aiz šīs tiesvedības stāv, kuras karognesēja loma ir Dzintrai Žildei, kas sevi pozicionē kā maznodrošinātu pensionāri bez īpašuma?

Pirmdien, 2. novembrī, mēs saņēmām Apgabaltiesas Lēmumu pēc Žildes ierosinājuma atjaunot tiesvedību Žildes prasībā pret Kultūras ministriju un ''Rīgas Cirku'' par zemes nomas līguma slēgšanu, skaidro cirka direktore.

''3807 kvadrātmetri Rīgas centrā ir ļoti iekārojami. Ja mūs nevar no šejienes izkvēpināt gan ar dažnedažādām uzsūtītam valsts instanču pārbaudēm, gan mēs pierādām, ka ēka nav gatava tūlītējai sabrukšanai un to var droši apmeklēt cirka skatītāji, tad notiek nelietīga sabiedrības kūdīšana, maldināšana ar veciem, kompilētiem, īpaši safabricētiem šausmu skatiem, nelietīgas maldu informācijas izplatīšanu par dzīvnieku mocīšanu. Tas viss ir angažēts. Vai nu Žilde ir tas vienīgais monstrs, to es nesaku,'' savu nostāju pauž Lapinska.