Pa pusei cilvēks, pa pusei runcis jeb Kāpēc aktierim Jānim Kirmuškam tik svarīgi kaķi

Herkulesa tēls aktierim ir ļoti nozīmīgs. Tieši ar šo lomu aizsākās viņa karjera Leļļu teātrī.

Aktieris atklāj, ka izprast kaķi nemaz nav tik viegli. Gadiem uzkrātā pieredze šo Herkulesu ir padarījusi ļoti atšķirīgu no tā, kurš ilgus gadus bija skatāms Leļļu teātrī.

Kirmuška ir pārliecināts, ka cilvēkam līdz galam nemaz nav lemts izprast kaķi. Viņi taču ir no citas planētas. Vismaz tā aktierim šķiet, skatoties uz savu Žozefīni. Saimnieks apbrīno kaķenes skaistās zaļās acis, kas atgādinot zaļus un stiklainus tuneļus, tik dziļas acis esot retums.

Septiņgadīgā Žozefīne esot īsts dabas bērns. Pilsētā viņa dzīvo tikai ziemā. Vasaras kaķenīte pavadot laukos pie Jāņa mammas. Tur viņa var ļaut vaļu saviem kaķa instinktiem, kuriem par godu ieguvusi arī savu iesauku - grāfiene Drakula.

"Putniņi pazūd, tie vairs nedzied, kad ierodas Žozefīne," stāsta saimnieks.

Putniņus patrenkāt Žozefīne mēģina arī pilsētā. Jānim, par to domājot, šermuļi skrien pār kauliem. Jau četras reizes Žozefīne ir ar kaskadiera cienīgu triku palīdzību veiksmīgi piezemējusies, krītot no septītā stāva balkona.

"Kā saka, kaķim deviņas dzīvības? Tad viņai vēl piecas palikušas," smejas kaķenes saimnieks.

Reiz aktieris iejuties arī lelles runča Renāra lomā. Aktieris gan šaubās, vai mūsdienās bērni šo tēlu saprastu. Varbūt tad, ja televīzijas stāsta "Reiz runcis Renārs" galvenais varonis kļūtu mazliet modernāks.

"Laikam [kaķi] uzlikuši to ķepu man no bērnības, ķepu uz sirds un dvēselē," atzīst aktieris.

Kirmuška uzskata, ka viens no bērnu multfilmu un izrāžu uzdevumiem ir bērnus iedvesmot uz labiem darbiem, ar atveidoto tēlu palīdzību parādīt, ka arī viņi ir dzīvi.