Pelnu krāsas skaistulis - kartēzietis, kas 18. gadsimtā gozējās gleznās blakus grāfiem

Kartēziešu kaķis ir murrātājs ar ļoti senām saknēm. Pirmoreiz rakstiski minēts "pelēkais kaķis līdzīgs Kartēzijas kaķim" 1558. gadā, franču dzejnieka Džoakima du Baleja (Joachim de Bellay) dzejolī Epitaphe d'un chat (Veltījums mirušajam kaķim Belaud). Dzejnieks Epitāfijā apgalvo, ka "kaķis bija tik skaists, ka ir pelnījis nemirstību".

Itāļu naturālists Ulīss Aldrovandi (Ulisse Aldrovandi) (1522-1605) apraksta pelnu pelēkos kaķus, saskatot līdzību ar Felis Syriaca vai Sīrijas kaķiem no kalnu rajoniem. Šie kaķi bijuši miermīlīgi, viegli pieradināmi un lieliski mednieki, smagnējas uzbūves, muskuļoti, spēja zibenīgi pārvietoties. Viņiem esot paticis vērot cilvēkus un atrasties viņu mītņu tuvumā. Viņa rokraksti glabājas Boloņas muzejā.

Šo kaķu ceļš uz Eiropu no Tuvajiem Austrumiem (Sīrijas) ir vedis caur salām – Kipru, Maltu, ierodoties Itālijā un visbeidzot Francijā, kas tad arī tiek uzskatīta par kartēziešu kaķu izcelsmes valsti.

1756. gadā biologs Žoržs Luijs Leklerks (Georges - Louis Leclerc, Comte de Buffon) grāmatā L'Histoire Naturelle ieraksta četras kaķu šķirnes:

18. gadsimtā aristokrāti Eiropā parasti gleznās bija redzami ar saviem medību suņiem, zirgiem. Kaķis ar "zilām asinīm" gleznās ir liels retums.

Viens slavens mākslas darbs, kurā redzams kartēziešu kaķa priekštecis ir Žana Batista Perono (Perron Jean-Baptiste Perronneau) glezna ar franču aristokrāti Magdalēnu Pinceloupu de la Granži (Magdaleine Pinceloup de la Grange), 1747. gads (attēlā).

Kartēzijas kaķu selektīvā audzēšana sākās 1920. gadā, kad māsas Kristīne (Christine) un Sūzanna (Suzanne) Lēgeres (Léger) pārcēlās uz Francijas Rietumaustrumiem, kur bija saglabājušās pelēko kaķu kolonijas, kas atbilda kartēziešu kaķa aprakstam. Visvairāk kaķu bija kādas slimnīcas apkaimē, kas bija reliģiskās konfesijas aprūpē. Izcelšanās kartēziešu kaķim domājama no sīriešu kaķa. Parīzē pirmoreiz izstādē šīs šķirnes mincis piedalījās 1931. gadā.

Kartēzietis ir spēcīgas uzbūves kaķis ar attīstītu krūšu kurvi, muskuļiem, masīvu ķermeni un kaulu struktūru, kas balstās uz samērā mazām, bet spēcīgām kājām.

Galvas forma atgādina trapeci, kas sašaurinās uz leju. Ausis ir izslietas un augstu novietotas, radot "mundru izteiksmi". Galvas forma ir "skulpturāla", stigrām žokļu līnijām, kas dod raksturīgo smaida izteiksmi. "Purniņš" nedrīkst būt pārāk apaļīgs, masīvs vai izvirzīts.

''Acis ir dzintarkrāsas toņos, izteiksmīgas, lielas un atvērtas, augšējais kaktiņš ir pavērsts uz augšu. Nav pieļaujamas mazas, mandeļu formas acis,'' stāsta Ilvija.

Kažoks ir biezs ar pavilnu, īsspalvains, spīdīgs ar sudrabotu mirdzumu, vienmērīgi pelēks. Ļoti nenoturīgs izskats, ja nav pelēkā krāsa, parasti ir plankumi. Ir dažādas nokrāsas. Raksturīga tērauda krāsa.

Astei jābūt normāla garuma, nedrīkst būt līkumi. Galva ir bumbiera formas, ja ieskatās, purns šķiet mazliet pielikts klāt, veidojas tāds kā smaids. Beigās sanāk izbrīnīts un mūžam smaidošs kaķis. Izteiksmīgas, atvērtas acis ar mazliet piepaceltiem acu kaktiņiem.

Samērā smalka kāju struktūra. Neskatoties uz to, ka kājas ir mazākas, nekā citām sugām, viņš ir ļoti veikls peļu mednieks. Pārvietojas lielā ātrumā.

Latviešu Tristana, kas atzīts par vienu no 11 skaistākajiem pasaules kaķiem, raksturojums pasaules izstādē - balansēts un harmonisks, spēcīga uzbūve un smagums kaulos un muskuļos, lieliska galva un "vaigi" , zīdains un biezs kažoks ar lielisku krāsu (kašmira tekstūra). Tādam arī jāizskatās ideālam kartēziešu kaķim, skaidro kartēzieša īpašniece.

Kartēzietis ir miermīlīgs kaķis, kas izvēlas vienu saimnieku, taču patiesi mīl visus pārējos ģimenes locekļus. Šis kaķis labi saprotas ar citiem kaķiem, suņiem un bērniem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem.

Viņš neiesaistās konfliktos, bet mierīgi no malas novēro visu kopējo situāciju. Kartēziešu kaķim patīk rutīna, viņi var atkārtot vienas un tās pašas rotaļas regulāri. Rotaļas ir saistītas ar lielisko mednieka instinktu, kas šim kaķim ir ļoti spēcīgi izteikts. Viņu var iemācīt atnest rotaļlietas.

Kartēziešu kaķis ir ļoti inteliģents dzīvnieks, viņš labi saprotas ar elektroniskām ierīcēm, var ieslēgt slēdžus, radio pogas, atvērt automašīnas logus, kā arī labprāt ķer datorspēļu "virtuālās peles".

''Mincis spēj labi adoptēties dažādās situācijās, saglabājot līdzsvaru, ir labs ceļotājs. Par spīti tam, ka viņš pieķeras cilvēkam, kaķis mīl saglabāt savu neatkarību un patstāvību,'' skaidro Ilvija.

Šīs šķirnes kaķi nobriest ļoti lēnām, sevišķi runči, sasniedzot pilnu briedumu tikai piecu gadu vecumā, bet pats process var notikt ļoti strauji, pārvēršoties no rotaļīga kaķēna par varenu runci gandrīz vienā acumirklī.

Kaķis ir rotaļīgs visa mūža garumā, jo dabas dotais peļu un žurku mednieka instinkts ir spēcīgi saglabājies. Šim kaķim piemīt "suņa daba" - seko savam izvēlētajam saimniekam pa pēdām kā ēnai. Viņam patīk nemitīgi uzturēties cilvēka tuvumā, pielāgoties saimnieka dzīves ritmam un labprāt dodas arī pastaigā pie pavadas.

Biezais kažoks neprasa īpašu kopšanu, to vajadzētu tikai regulāri ķemmēt.

Kartēziešu kaķis ir veselīgs kaķis, viņam nav raksturīgu ģenētisku veselības problēmu.

''Stabilais veselības stāvoklis ir arī kartēziešu kaķu audzētāju liels nopelns visā pasaulē, jo viņi ļoti stingri seko šīs retās sugas asinslīnijām un tās vēsturiskajai saglabāšanai. Kaķis var nodzīvot pat līdz 20 gadu vecumam,'' skaidro Ilvija.

Pēc uzbūves kartēzietim ir smags rumpis ar salīdzinoši tievām kājām, bet tās ir muskuļainas, tādēļ kaķiem nerodas ceļu problēmas un sāpes kājās.