Kartēzijas kaķu izcelsme ir pierādāma ar vēsturiskām liecībām un kultūras mantojumu jau kopš 16. gadsimta. Eiropā kopš 13. gadsimta ir pazīstami kaķi, kas atbilst Kartēziešu kaķu raksturojumam - Alpos, Grenoblē, Grande Chartreuse kartēziešu klostera rajonā. Detalizēti par kartēziešu izcelsmi, raksturu un kopšanu MansDraugs.lv stāsta viena no pasaules skaistākā kartēzieša Tristana saimniece Ilvija.
Kartēziešu kaķis ir murrātājs ar ļoti senām saknēm. Pirmoreiz rakstiski minēts "pelēkais kaķis līdzīgs Kartēzijas kaķim" 1558. gadā, franču dzejnieka Džoakima du Baleja (Joachim de Bellay) dzejolī Epitaphe d'un chat (Veltījums mirušajam kaķim Belaud). Dzejnieks Epitāfijā apgalvo, ka "kaķis bija tik skaists, ka ir pelnījis nemirstību".
Itāļu naturālists Ulīss Aldrovandi (Ulisse Aldrovandi) (1522-1605) apraksta pelnu pelēkos kaķus, saskatot līdzību ar Felis Syriaca vai Sīrijas kaķiem no kalnu rajoniem. Šie kaķi bijuši miermīlīgi, viegli pieradināmi un lieliski mednieki, smagnējas uzbūves, muskuļoti, spēja zibenīgi pārvietoties. Viņiem esot paticis vērot cilvēkus un atrasties viņu mītņu tuvumā. Viņa rokraksti glabājas Boloņas muzejā.