Telpaugs skaistumam un veselībai – plūksnainā kalanhoja

Plūksnainajai kalanhojai raksturīgas biezas lapas, kas pēc formas ir iegareni olveida un ar robotām malām. Lielākām lapām malās novērojami tādi kā sīki mezgli, no kuriem ar laiku attīstās jauni augi, savukārt stumbra daļa ir gluži kā pārkoksnējusies. Visbiežāk šis augs sasniedz 60 centimetru augstumu, bet var novērot, ka tas izaug pat 120 centimetrus augsts.

Savulaik plūksnainā kalanhaja dēvēta par ''simt vainu dakteri'' un tam bijuši pamatoti iemesli. Iesnu ārstēšanā šī auga lapu sulu var iepilināt degunā, bet, ja gadījies saaukstēties un parādījies arī klepus, tad divas stundas pēc dienas pēdējās ēdienreizes var apēst vidēju lielu auga lapu, un slimības simptomi ievērojami ātri pazudīs. Arī angīnas gadījumos tautas medicīnas atzinēji iesaka košļāt tieši šo augu, jo tas neticami ātri mazina sāpes. Ja kaut nedaudz sāp kakls, arī tad var droši ēst lapas, kaut ar visiem bērniņiem, kas karājas pie lapas. Kalanhojas novārījumu var lietot kakla skalošanai, brūču ārstēšanai un pat kosmetoloģijā, tīrot seju. Pirms preparātu sagatavošanas augu, kas sasniedzis piecu gadu vecumu, trīs dienas nelaista un notur tumšā vietā.

Audzēšanas ziņā šis augs nav prasīgs pret piemērotiem apstākļiem un tas itin labi spēs pielāgoties dažādiem klimatiem. Patiesībā ir pat grūti atrast apstākļus, kuros šis augs nejustos labi, tāpēc atliek vien ievērot to, lai augs nebūtu pārāk tiešos saules staros, bet gan pusēnā, savukārt laistīšanā jāievēro mērenība. Augsne nedrīkst būt slapja, bet arī speciāli iekaltēt to nevajadzētu. Pārbaudi augsnes mitrumu ar pirkstu, ja tā ir sausa, tad aplej, bet tā, lai zeme būtu viegli mitra.

Šis augs ir unikāls ar to, ka nogriežot lielu lapu, ar laiku izveidosies jauni ar augi ar stumbru, lapām un saknēm, tāpēc arī pavairot to nav grūti.