Ir vairākas kļūdas, kuras saimnieki pieļauj, dodot dzīvniekam medikamentus. Daudzi tabletes sasmalcina un sajauc ar pārtiku, taču, ja ēdiens ir silts vai karsts, medikaments var zaudēt savu iedarbību.
"Ja medikaments ''ietīts'' speciālā kapsuliņā ar apvalku, tad vēlams to apvalku nemaz neplēst pušu vai nešķaidīt, nelauzt tabletes, jo apvalks ir paredzēts tam, lai tablete izietu cauri kuņģim un sāk darbību tikai zarnās", raidījumā "Ķepa uz sirds" pamāca veterinārārsts Aigars Briņķis.
Kaķim iebarot tableti ir daudz grūtāk, nekā sunim. Piemēram, prettārpu zāles daudzi saviem mīluļiem cenšas iebarot ar ēdienu. To var darīt, taču kaķi ļoti labi sajūt zāļu smaržu ēdienā, tāpēc parasti tiek apēsta tikai tā ēdiena daļa, kas nesatur tableti. Vispareizāk kaķim tableti ir ielikt tieši rīklē, bet tas nav viegli.
"Kaķiem tabletes ir [kopā] ar šādu ''pistoli'', kurā mēs ieliekam tableti iekšā. Būtiskais ir tas, ka [tablete] ir jāieliek aiz mēles saknes, nepietiek tikai ar tās ielikšanu mutē," stāsta veterinārārsts.
Ja nav neviens, kas zāļu došanas procesā var palīdzēt, tad svarīgākais ir labi nofiksēt kaķi. Jāietin kaķis dvielī vai pledā tā, lai priekšējās un aizmugurējās ķepas ir stingri notītas, kaķis jāpaņem aiz skausta, viņam iedarbojas reflekss, attaisās mute, tajā brīdī ar ātru rokas kustību jāiegrūž rīklē tablete.
Suņu saimnieki parasti paši iebaro zāles saviem mājas sargiem. Grūtāk ir ar mazajiem dekoratīvajiem suņiem, ķepaiņiem, kuriem ir īsie purni, piemēram, franču buldogiem vai mopšiem. Arī šajā gadījumā ieteicams izmantot īpašo zāļu ''pistoli''.
Lai cik agresīvs vai neapmierināts mīlulis būtu, saimniekam jāatceras, ka, ja ārsts zāles ir izrakstījis, tās noteikti arī ir jālieto. Ja saimnieks netiek galā pats, vienmēr palīdzību var prasīt vetārstam.