Vasaras rezidence, telpas skolēniem un piensaimniecības darbiniekiem
Piena muižas – Berghof dzīves stāsts ir sens. Tālajā 1539. gadā Kurzemes bīskaps Hermanis piešķīris lēni Johanam Rennem, un līdz ar zemes saņemšanu tiek uzsākta muižas celtniecība. Nākamās liecības par muižu ir 1855. gadā, kad to iegādājies barons Eberhards Georgs Fridrihs (Fedors) Juliuss fon Mēdems, lai ēku izmantotu kā vasaras rezidenci un medību pili. Laika posmā no 1923. līdz 1924. gadam, ēkā dzīvoja skolēni, jo tanī laikā pils atradusies Sieksātes Zemkopības biedrības pārziņā, bet pagasta pašvaldība pils zāli īrēja Sieksātes pamatskolas vajadzībām. Vēsturiskajā stāstā svarīgi pieminēt arī to, ka muiža vienmēr nav bijusi Piena muiža, savulaik tā dēvēta par Kalnmuižu, kas ir tulkojums no vācu valodas – Berghof. Tā kā Kalnmuižas Latvijā ir daudz, tad vēlāk muiža mainīja savu nosaukumu, taču līdz tam muiža bijusi arī Liepājas piena kombināta rīcībā, kad ēka tika pielāgota piensaimnieku vajadzībām. Savukārt 2004. gads bijis izšķirošais, kad muiža sāka atgūt savu seno spožumu, saglabājot arī tai neatņemamo piensaimniecību. 2012. gadā muiža vērusi vaļā durvis jau kā Piena muiža – Berghof, saglabājot gan oriģinālo nosaukumu, gan papildinot to ar piensaimniecību.