<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/stevepj2009/">steve p2008</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>

Vecrīga ir Latvijas galvaspilsētas sirds. Tai ikdienas cauri iziet simtiem cilvēku, bruģainajās ieliņās vienmēr kūsā dzīvība un cilvēku čalas. Tūristi apbrīno dažādus simboliskas vērtības, kas gadu gaitā definējušas Rīgas vizītkarti, viens no tiem ir arī Vecrīgas kaķi. Diemžēl, ikdienas steigā paliek nepamanīta grūtā ikdiena, patvēruma trūkums un vietējo krogu darbinieku cietsirdīgā attieksme pret dzīvniekiem. Par 15 pārmetumu, apvainojumu un draudu pilniem kaķu aprūpes gadiem stāsta pensionāres Ausma un Ina, kā arī viena no pasaules skaistākā kaķa Tristana, par kuru pagājušajā nedēļā rakstījām, īpašniece Ilvija.

Ausma un Ina jau vismaz 15 gadus rūpējas par Vecrīgas kaķiem. Vecrīgā dzīvo apmēram 20 kaķu, vairākos baros, atsevišķās Vecrīgas daļās, sievietes nevēlējās norādīt konkrētās vietas, lai aizsargātu kaķus, un tiem netiktu darīts pāri.

"Nils Ušakovs uztaisīja mums šo slaveno kaķu māju. Es kādreiz netālu Vecrīgā dzīvoju. Vienreiz Rīgas mēru satiku kopā ar sievu, dodoties no darba, un viņu uzrunāju. Ušakovs atbildēja, ka pazīst mani, jo ievērojis, ka baroju kaķēnus. Mērs teica, ka sarunās ar zemes saimnieku, lai ļauj uzlikt uz viņa zemes kaķu māju. Pēc nedēļas skatos - jaunā kaķu māja man uzlikta, kā solīts," par liktenīgo tikšanos un slavenās Ušakova kaķu mājas izveidi stāsta Ausma.
Regulāri pat ūdens trauki tika izlieti, es viņiem jautāju, vai jūs maz esat cilvēks, bez ūdens neviena dzīva būtne nevar izturēt, man draudēja ar policiju, es teicu, lai tik sauc, vai tad man bail.
Ausma
kaķiskaķis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit