Kā sagatavoties suņu skolai un vieglākās komandas iemācīt jau mājās?

Nezinātājam var šķist, ka suns tiks aizvests uz skolu, tajā iemācīts klausīt un pareizi uzvesties, bet galvenais pienākums mācīties ir arī pašam saimniekam.

''Mans kā instruktora uzdevums ir apmācīt saimnieku, nevis suni. Mans uzdevums ir tikt galā ar saimnieku, nevis svešu suni, lai cilvēks pats varētu tālāk apmācīt savu suni,'' stāsta Akimova.

Tikko jaunais saimnieks paņem kucēnu, viņu pieradina pie vārda un ar to arī sākas apmācības, bet skolā var iet jo ātrāk, jo labāk. Apmēram no trīs mēnešiem droši var sākt interesēties par skolu.

Bieži vien ar saimniekiem ir lielākas problēmas vai grūtības, nekā ar suņiem. Cilvēkiem ir grūti ar suņa slavināšanu, īpaši vīriešiem. Pirmkārt cilvēkam ir jāsagatavojas, ka viņam būs jābūt ļoti pacietīgam, stāsta instruktore un turpina, kā ar bērnu audzināšanu, tāpat arī ar suni, jābūt mierīgam, gatavam atkārtot vienu un to pašu vairākas reizes, slavēt tad, kad suns ir veiksmīgs, saglabāt mieru, kad kucēnam kaut kas neizdodas.

''Pirms suns tiek vests uz skolu, ieteicams sazināties ar skolu, izjautāt, kā notiek nodarbības, kas tajās tiek darīts, lai cilvēkam ir priekšstats par suņa audzināšanu un apmācīšanu. Ir dažādas metodes, dažādi instruktori, tāpēc vienmēr var aiziet, pirms suņa vešanas, paskatīties, kā notiek treniņi ar citiem četrkājainajiem draugiem. Ja instruktors neatļauj cilvēkam iepriekš vienam atnākt un pavērot pirmo nodarbību, ir iemesls aizdomāties, kāpēc šāda noslēgtība,'' nosaka instruktore.

Treniņi parasti notiek vienreiz nedēļā. Tas ir pietiekoši nodarbībām skolā, bet ikdienā jāstrādā mājās katru dienu, nevis tikai tad, kad atbrauc uz skolu.

''Lai apmācītu suni sēdēt, mēs ceļam kārumu pietiekoši lēni no deguna uz augšu, lai suns paceltu galvu, pats mazliet stieptos, un tad dibens, visdrīzāk, ka iet uz leju. Tikko suns apsēžas, mēs kārumu atdodam un dodam arī nosaukumu pozīcijai - komandu ''sēdi''. Pēc kāda laika, kad saimnieks cels kārumu uz augšu, suns sapratīs, ka tas ir ''sēdi''. Tad komandu izmanto jau pirms suns apsēžas, lai tā no pozīcijas nosaukuma kļūst par īstu komandu,'' ar vienkāršākajiem apmācīšanas veidiem iepazīstina Akimova.

Tāpat kā ar bērniem, no kucēna nevar prasīt, lai suns momentā piedāvātu uzvedību ilgstoši un noturīgi. Mēs taču neprasām, lai trīs gadus vecs bērns nosēdētu trīs 40 minūšu garas nodarbības, jo tas nav iespējams, salīdzina speciāliste. Tāpat arī nedrīkst no kucēna prasīt, lai viņš 200 metrus ietu kārtīgi blakus, neraustītu pavadiņu un saglabātu uzmanību uz saimnieku.

'Pastaigas sākumā noteikti jādod sunim iespēja nokārtoties, izskrieties, lai dzīvnieks nomierinās, tad var paņemt līdzi kādu kārumu un īsos, pāris minūšu posmos pastrādāt ar dzīvnieka apmācīšanu, piemēram, blakus iešanu, bet pēc brīža suņuks atkal jāpalaiž rotaļāties. Tāpat kā bērnam, šāda koncentrēšanās prasa ļoti daudz uzmanības, tas ir pietiekoši nogurdinoši, tādēļ jādod iespēja dzīvniekam atslābināt smadzenes un tad var turpināt, nosaka instruktore.

''Apmācīšana noteikti jāveic dažādās vietās, lai sunim nerodas priekšstats, ka jādod ķepa vai jāizpilda citas komandas tikai skolā vai mājās, bet, izejot uz ielas, sākas tikai spēlēšanās un neklausīšana, vislabāk īsus treniņu laikus ietvert gan esot skolā, gan mājās, gan parkā, gan uz ielas, lai teritorija, kurā jākoncentrējas nav nozīmīga, svarīgs ir tikai saimnieks un viņa dotā komanda,'' pamāca Akimova.

Ja mājās kārtīgi strādā, vieglāk arī skolā iemācīties sarežģītākas komandas. Apmācāmi ir visi suņi, gan lieli, gan mazi, gan šķirnes, gan jauktenīši, svarīgākais ir pietiekami daudz laika veltīt arī spēlēšanās laikam, saimniekam būt pacietīgam - tad viss izdosies.