Bernes ganu suns (Berner Sennenhund / Bernese Mountain Dog) ir vispopulārākais no Šveices ganu suņiem. Kāds ir ķepaiņa raksturs, kā pareizi rūpēties par brango mājas sargu, kādas fiziskas aktivitātes ir piemērotākās un kas saimniekam jāzina par biežākajām šķirnes veselības problēmām?
Sunim ir trīskrāsu - balts, melns un brūns - kažoks ar garu spalvu un biezu pavilnu. Pieauguša suņa augumu sasniedz apmēram pusotra gada vecumā.
Vēsturiski galvenokārt viņš tika izmantots pajūgu vilkšanai un dažādu kravu pārvadāšanai. Spēcīgie suņi bija neaizstājami saimnieka palīgi lauku darbos. Suns tika augsti novērtēts kā mājas sargs, vēlāk kā ganu suns un lopu dzinējs.
No brīža, kad 20. gadsimta sākumā Bernes suns pirmo reizi piedalījās izstādē, sākās šīs šķirnes mērķtiecīga izkopšana.
Bernes ganu suņa raksturs
Pēc rakstura ļoti labsirdīgs, jūtīgs suns ar līdzsvarotu raksturu. Gudrs, modrs, bezbailīgs, mierīgs un uzmanīgs, reti rej.
Bernes ganu suns ir spēcīgs, neatlaidīgs un ļoti uzticas savam saimniekam. Ar mīlestību izturas pret bērniem, labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem.
Pret svešiniekiem izturas atturtīgi, bet pret pazīstamiem cilvēkiem - draudzīgi un atsaucīgi.
Pēc divu gadu vecuma sasniedz pilnīgu briedumu.
Nav rekomendējams kā dzīvokļa suns, viņam piemērotāka ir māja ar plašu pagalmu. Tomēr, ja saimnieks ir uzņēmīgs un dzīvniekam tiek nodrošināta adekvāta fiziskā slodze, var dzīvot arī dzīvoklī.
Lai arī sava biezā kažoka dēļ suns ir spējīgs ilgstoši uzturēties ārā, viņš alkst cilvēka tuvuma un labāk jūtas blakus saimniekam, nevis visu dienu pagalmā viens.
Bernes ganu suņa apmācīšana
Bernes ganu suņa fiziskā slodze
Sunim nepieciešamas regulāras fiziskas nodarbes, tai skaitā, protams, pastaigas. Svarīgi ielāgot, ka šīs šķirnes suns aug un attīstās lēni, tāpēc pie visām fiziskajām aktivitātēm jāpieradina pakāpeniski.
Bernes ganu suns parasti nav liels peldētājs.
Bernes ganu suņa veselība
Diemžēl šīs šķirnes ķepaiņiem, tāpat kā citiem lielo šķirņu suņiem, vērojama tendence uz iedzimtām skeleta un muskuļu saslimšanām - elkoņa locītavas displāzija, poliartrīts, pleca daļas osteohondroze, gūžas kaulu displāzija, vēstīts Latvijas Šveices kalnu suņu kluba mājaslapā.
Lai izvairītos no locītavu slimību attīstības, sevišķi pirmajos suņa dzīves gados, jārūpējas par pareizu un sabalansētu uzturu un jāpasargā kucēns no pārpūles. Jāuzmanās no kucēna pārbarošanas.
Locītavu displāzija ir viena no biežāk sastopamajām saslimšanām, bet pastāv risks, ka suns nes arī citu slimību gēnus, piemēram:
- nervu sistēmas saslimšanas - centrālās nervu sistēmas traucējumi;
- acu slimības - entropija, katarakta, ģeneralizētā tīklenes progresīvā atrofija;
- nieru un urīnvadu slimības - nieru mazspēja;
- vēzis - diemžēl Bernes ganu suns ir viena no šķirnēm, kur šīs slimības rādītāji ir augstāki par vidējiem.
Bernes ganu suņa mūža ilgums ir vidēji no astoņiem līdz 10 gadiem.
Bernes ganu suņa kopšana
Par spīti vienaldzīgajai attieksmei pret ūdeni, ja tomēr dzīvnieks ir peldējis, nedrīkst aizmirst pēc peldes kārtīgi izžāvēt viņa kuplo kažoku, pretējā gadījumā mitra pavilna var radīt nepatīkamus izsitumus, ko nāksies ilgstoši ārstēt.
Lai kažoks vienmēr būtu skaists un nesaveltos, suni nepieciešams ķemmēt reizi nedēļā, lielāko uzmanību pievēršot apmatojumam ap ausīm. Spalva uz ķepām regulāri jāapgriež.
Suni mazgā pēc vajadzības, pēc mazgāšanas atkal rūpīgi izžāvējot kažoku. Tāpat kā lielākā daļa suņi, ķepainis apmatojumu maina divas reizes gadā, šajā laikā nepieciešams viņu vēl kārtīgāk un biežāk ķemmēt.
Materiāli rakstam iegūti no Latvijas Šveices kalnu suņu kluba sniegtās informācijas dzīvnieku izstādē "ZooExpo2015".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
