Adžiliti un citi aktīvi veidi, kā sportot kopā ar suni

Pirmais un visvienkāršākais veids, protams, ir vienkārši būt blakus. Ikviena dzīva būtne vēlas uzmanību, lai gan suns vienmēr šķiet priecīgs par saimnieka atgriešanos mājās, par saimnieka aicinājumu doties pastaigā, ne vienmēr ar ierasto pietiek, arī dzīvnieks novērtēs papildu aktivitātes, papildu prieku, ko dalīt ar saimnieku.

Fiziskas aktivitātes noder gan cilvēkam, gan sunim. Ir daudzas šķirnes, kas ir medību, lielie suņi, kuriem obligāti ir nepieciešama kustēšanās, piemēram, vācu īsspalvainainajam putnu sunim, bernes ganu sunim, lielajam Šveices ganu sunim un citiem.

Lai uzlabotu attiecības un pavadītu kopā vairāk laika, kopīga došanās vakaros skriet, izbrauciens ar divriteni, rotaļu brīvdiena mežā - variantu ir daudz, galvenais noteikums ir fiziskas aktivitātes kopā ar ķepaini.

Var arī uztaisīt plašāku pasākumu un uz vakara krosu vai rotaļāšanos uzaicināt arī citus suņu saimniekus ar saviem mīluļiem. Kopīgas rotaļas, gan ar citiem suņiem, gan saimniekiem ķepaini noteikti iepriecinās.

Ja fiziskas aktivitātes nav nekas svešs un ir ierasta ikdienas sastāvdaļa, pie kuras pieradis gan saimnieks, gan suns, iespējams kustēšanās priekus ''pārnest nākošajā līmenī''.

Viens no variantiem ir speciālie suņu sporta veidi, kas arvien vairāk piesaista cilvēku uzmanību, un arvien vairāk saimnieku izvēlas tieši šādu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Viens no interesantiem suņu sporta veidiem ir adžiliti.

Adžiliti ir suņu sporta veids, kur saimnieks vada suni pa šķēršļu trasi uz laiku un precizitāti. Adžiliti trase sastāv no dažādiem standarta adžiliti šķēršļiem, kurus izvēlās tiesnesis. Seguma virsma var būt zāle, smiltis vai speciāls paklājs. Šķēršļi tiek atzīmēti ar numuriem, kādā secībā tie jāveic. Trase sastāv vidēji no 20 šķēršļiem.

Galvenais adžiliti uzdevums liekas viegls un saprotams – ātrāk par citiem izskriet trasi, pārvarot dažādus šķēršļus. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā izskatās. Suns skrien bez pavadas, saimnieks nedrīkst pieskarties ne sunim, ne šķēršļiem. Cilvēks vada suni tikai ar savu balsi un žestiem. Nedrīkst izmantot kārumus un rotaļlietas. Šķēršļu izvietojumu trasē sportisti uzzina dažas minūtes pirms sacensību sākuma, kad tiesnesis dod atļauju sportistiem iepazīties ar trasi (vidēji 5–10 min), bet – bez suņa.

Trases ir pietiekami sarežģītas, lai suns nevarētu tās noskriet bez vadītāja. Sacensībās cilvēkam jāprot pieņemt lēmumus, kā vadīt suni, saglabājot šķēršļu pārvarēšanas precizitāti un ātrumu. Pastāv vairākas šķēršļu un to kombināciju pārvarēšanas metodes, lai kompensētu atšķirību starp sportista un suņa ātruma un izturības iespējām, kā arī suņu un saimnieku dažādību. Tieši šeit parādās sportistu meistarība, viņa taktiskā domāšana, kā arī suņa dresūras līmenis un savstarpējais kontakts starp sportistu un suni. Vairāk par adžiliti iespējams izlasīt šeit.

Suņu skola ir lielisks veids, kā uzlabot, disciplinēt un atvieglot suņa un saimnieka savstarpējās attiecības, komunikāciju un sapratni, kā arī, protams, kustēties un pavadīt laiku svaigā gaisā. Vislabāk, protams, suni sākt skolot jau no kucēna vecuma, bet arī vēlāk, ja saimnieks nolēmis vest savu mīluli uz suņu skolu, ķepaini iespējams trenēt un iemācīt viņam dažādas komandas.

Bieži vien ar saimniekiem ir lielākas problēmas vai grūtības, nekā ar suņiem. Cilvēkiem ir grūti ar suņa slavēšanu, īpaši vīriešiem. Pirmkārt cilvēkam ir jāsagatavojas, ka viņam būs jābūt ļoti pacietīgam. Gluži kā tas ir bērnu audzināšanā, arī ar suni jābūt mierīgam, gatavam atkārtot vienu un to pašu vairākas reizes, slavēt tad, kad suns ir veiksmīgs, saglabāt mieru, kad kucēnam kaut kas neizdodas.

''Mans kā instruktora uzdevums ir apmācīt saimnieku, nevis suni. Mans pienākums ir tikt galā ar saimnieku, nevis svešu suni, lai cilvēks pats varētu tālāk apmācīt savu mājas saimnieku,'' stāsta Dienesta un sporta suņkopības mācību centra speciāliste Vladislava Akimova. Vairāk par to, kā saimniekam sagatavoties suņu skolai, iespējams lasīt šeit.