Imperatoru lielākais dārgums un mīlulis – Japāņu hins

Senākie ieraksti norāda, ka vēsturnieki, kurus sūtīja uz Ķīnu un Ziemeļkoreju, atveda tieši šīs šķirnes suņus. 1613. gadā britu kapteinis Sērls ieveda vairākus hinus Anglijā, divi no tiem nokļuva pat pie Anglijas karalienes Viktorijas. Gandrīz 250 gadus vēlāk vairāki suņi nokļuva arī Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Kopš 1868. gada hins ir labi ieredzēts augstākās sabiedrības dāmu klēpja sunītis un mūsdienās plaši izplatīts kompanjons.

''Japāņu hins ir maza auguma suns ar baltu purnu, biezu apmatojumu, elegantu un graciozu augumu. Japāņu imperatora suņi, dzīvoja tikai pilī, nabadzīgie ļaudis uz viņiem pat nedrīkstēja paskatīties,'' stāsta Latvijas pekiniešu un japāņu hinu kluba prezidente Kristina Jačmenkina.

Ķermeņa augstums skaustā ir vienāds ar ķermeņa garumu. Skausta augstums ir 20 līdz 25 centimetri, tomēr suns var būt arī mazliet lielāki. Svars – divi ar pusi līdz trīs kilogrami.

Galvaskauss ir plats un noapaļots. Purna muguriņa ļoti īsa un plata. Degungals ir melns vai intensīvā miesas krāsā atbilstoši apmatojuma plankumiem.

Taisns sakodiens, bet var būt arī šķērveida vai pārkodiens, tad parasti sunim mutē nav vieta mēlei, ja suns visu laiku ir izbāzis mēli, tas ir pirmais pavediens, ka ķepainim varētu būt nepareizs sakodiens.

Acis ir lielas, apaļas, novietotas tālu viena no otras, mirdzoši melnas. Ausis ir garas, trīsstūrveida, nokarenas, klātas ar garu vilnu. Aste klāta ar skaistu, biezu un garu apmatojumu. Asti parasti tur paceltu virs muguras.

Zīdains, taisns un garš kažoks. Viss ķermenis, izņemot purniņu, klāts ar bagātīgu apmatojumu. Ausis, kakls, ciskas un aste klāta ar pagarinātu apmatojumu.

Parasti sunim ir balts kažoks ar melniem vai rudiem plankumiem. Visbiežāk vienmērīgs plankumi ir ap acīm un pāri ausīm, dažādās vietās pa visu ķermeni. Parasti sunim ir balts, plats laukums, kas stiepjas no purna līdz galvaskausa virsotnei.

''Par laimi, pinkas šī suņa skaistajā kažokā neveidojas ātri, tādēļ pietiekami, ja to sukā un ķemmē divreiz nedēļā,'' pamāca Jačmenkina.

Lai saglabātu kažoka brīnišķīgo baltumu, suns laiku pa laikam jāmazgā, taču ne pārāk bieži, lai tas nezaudētu spīdumu. Suņa ausu ejām jābūt tīrām. Viņa sejas krunkas jātīra regulāri.

Japāņu hins var laimīgi pavadīt savu mūžu dzīvoklī. Viņam nav grūti iemācīt dabiskās vajadzības kārtot kaķa tualetes kastītē. Šādā gadījumā gan jārūpējas, lai sunim netrūktu fizisko nodarbību un svaiga gaisa.

Ja rēķinās ar Japāņu hina stūrgalvības "lēkmēm", tas viņa trenēšana rit bez īpašiem sarežģījumiem. Parasti šis suns ātri apgūst mājas apmācību.

Šis pievilcīgais sunītis ir sirsnīgs, atklātas dabas, rotaļīgs un dzīvespriecīgs, tomēr vienlaikus arī mierīgs. Viņš spēj būt diezgan patvaļīgs. Viņš vienmēr grib atrasties uzmanības centrā, un viņam patīk uzturēties saimnieka tuvumā.

Japāņu hins ir gudrs, maigs un piemīlīgs. Piemērots dzīvei istabā, maz rej parasti, spalva viņiem nav fanātiski kopjama, nesaveļas, nevajag katru dienu ķemmēt. Ļoti uzticīgs suns, vienmēr pieskata, seko saimniekam. Tajā pašā laikā Japāņu hinam patīk skraidīt, spēlēties un draiskoties. Suņa raksturs un ieradumi ļoti atkarīgi no saimnieka dzīvesveida.

''Man vecākais suns iet uz paklausības sacensībām, viegli apmācīt. Japāņu hinam patīk skraidīt, spēlēties un draiskoties. Kustīgi suņi, viņiem patīk staigāt. patīk doties pastaigās, bet, ja saimnieks gribēs trīs dienas gulēt uz dīvāna, arī hins gulēs – īsts kompanjons,'' stāsta kluba prezidente.

Vienīgais, viņam nepatīk karstums, bet mūsdienās ir dažādi atvēsinoši paklājiņi, vestītes un citi palīglīdzekļi.

''Suns ir mierīgs, draudzīgs, agri jāsocializē, lai suns tramīgs. Ja viņš dzīvos cilvēka istabā un neredzēs svešiniekus, būs bailīgs. Svarīgs kopšana, pareiza barošana un skološana, tikai tad izaugs paklausīgs, labs suns. Ar bērniem lieliski saprotas, tomēr nepatīk skaļums, kad mājās ir lieki trokšņi, parasti aiziet uz savu vietiņu. '' brīdina hina īpašniece.

Šīs šķirnes suns ir ideāli piemērots vecākam cilvēkam, ja nav spējas ilgi staigāt, suni vari iemācīt nokārtoties uz speciāla paladziņa. Senioram būs mīlulis, kurš ne soli neatkāpjas, spēj pielāgoties saimnieka vajadzībām, nav nepieciešamas garas pastaigas un sportošana, lielisks kompanjons dzīves vēlīnajos gados.

Japāņu hins spēj īpaši labi sadzīvot ar bērniem, kaķiem un suņiem. Protams, tik mazs sunītis nevar izturēt rupju apiešanos no lielāku suņu vai bērnu puses. Viņam nepiemīt tendence kost, tāpēc noteikti dzīvnieks jāsaradina ar mazo cilvēciņu un pirmās rotaļāšanās reizes jābūt vecāku un saimnieku uzraudzībā.

Jāpārbauda acis, vai nav problēmu. Sunim jāpārbauda elpceļi, jāuzmanās, lai ir atvērtas nāsis, citreiz deguns ir aizspiests ciet, tāpēc sunim ir vai nu ļoti grūti elpot vai caur degunu vispār neiespējami, tāpēc viņš elpo tikai caur muti. Bieži var būt arī mazliet šķībs žoklis, skaidro Jačmenkina.

Materiāli rakstam iegūti no Latvijas Šveices kalnu suņu kluba sniegtās informācijas dzīvnieku izstādē "ZooExpo2015".