Kāda ūdens bļoda, gultiņa un manta nepieciešama kucēnam? Padomi jaunajam suņa saimniekiem

Cilvēks, kuram nekad nav bijis suņa, noteikti tik un tā daudz ko saprot par dzīvnieka kopšanu – jāiegādājas ēdiena un ūdens trauks, kāda manta un, protams, gulta, bet, ieejot veikalā, iestājas apjukums un plašajās izvēles iespējās apmaldīties var jebkurš.

Kāpēc neizvēlēties plastmasas ūdens bļodiņu, kāda atšķirība starp mīkstajām gultiņām un groziņiem un kāpēc nepieciešamas īpašas nagu griežamās šķērītes?

Par piemērotāko tieši jaunam sunim noteikti iepriekš var konsultēties pie veterinārārsta vai zooveikala darbiniekiem, kuri iepazīstinās ar piemērotāko kucēna veselībai, attīstībai un pareiziem dzīves apstākļiem.

Katram jaunam mājas saimniekam, protams, nepieciešama kaklasiksniņa un pavadiņa. Kaklasiksniņas pieejamas dažādos izmēros, tām ir dažādi dizaini, krāsas un materiāli, no kā veidotas. Vislabāk iegādāties ādas siksniņas, kas būs izturīgas, bet pietiekami mīkstas, lai suņukam būtu ērti un viegli pierast pie jaunās rotas.

Pie kaklasiksniņas obligāti nepieciešams piekariņš, uz kura norādīts suņuka vārds un saimnieka kontakttālrunis, uz kuru zvanīt gadījumā, ja ķepainis ir nomaldījies un kāds labvēlis viņu ir atradis. Daži cilvēki norāda savu adresi, citi drošības apsvērumu dēļ tikai kontakttālruni un vārdu, tas ir katra saimnieka ziņā, cik daudz izpaust, bet kādai informācijai, kā sazināties ar saimnieku, noteikti jābūt.

Siksniņai jābūt pietiekami stingrai, bet arī brīvai, lai sunim būtu ērti. Ja starp kaklasiksniņu un suņa kaklu var ielikt divus pirkstus, tas nozīmē, ka siksniņa ir pareizajā lielumā. Vislabāk pirkt siksniņas, kas ir regulējamas, jo, sunim augot, arī siksniņa būs jāpavelk vaļīgāka.

Jo lielāks ir suns, jo lielākai jābūt arī siksniņai ne tikai garuma, bet arī platuma ziņā, tā nedrīkst būt pārāk šaura, citādi pastaigu laikā, kad pie tās būs pievienota pavada, suns raujoties, var nodarīt sev sāpes.

Katram sunim būs jāievieto arī čips, kas ir tāds kā ''mūža identifikācijas piekariņš'', kā arī suņa "veselības pase". Čips ir lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīce, kas ir rīsa graudiņa lieluma kapsulā ievietota sīciņa mikroshēma, ko ar īpašu adatu ievada dzīvniekam zem ādas, parasti kreisā pleca rajonā.

Mikroshēma satur unikālu ciparu kodu, ko var nolasīt ar īpašu skeneri, tā dēvēto mikročipu lasītāju. Ievadot nolasīto kodu vienotajā datu bāzē, var noskaidrot ziņas par dzīvnieka īpašnieku, informāciju par vakcināciju pret trakumsērgu un citus datus.

Reiz implantēts, čips ir "mūžīgs", lai gan laika gaitā tas var "aizklejot" uz citu vietu dzīvnieka zemādā. Čips nerada dzīvniekam sāpes vai neērtības un, izņemot ļoti retus gadījumus, nevar izraisīt veselības traucējumus (piemēram, nav iespējams, ka čips iekļūtu asinsritē vai elpošanas ceļos). Vairāk par mikročipiem, tā izmaksām un nepieciešamību iespējams uzzināt šeit.

Katram mīlulim noteikti būs nepieciešama arī mīksta gultiņa, kur atgulties pēc garajām vakara pastaigām. Pieejamas dažādas gultiņas, spilveni un groziņi, kā arī guļvietas gan ar sieniņām, lai suns jūtas ērtāk un viņam būtu, kur atspiest muguru. Arī krāsu, materiālu un dizaina izvēle ir ļoti plaša.

Ieteicams iegādāties gultas, kurām ir noņemams, mazgājams materiāls, lai ilgāk spētu uzturēt guļvietu tīru. Kamēr suns ir jauns, viņam ir tieksme visu košļāt, grauzt un saplosīt, pastāv liela iespēja, ka arī skaistā, jaunā gultiņa var tikt uz kārā zoba. Šādos gadījumos, lai pasargātu jauno guļvietu, tajā var ieklāt dvielīti, ko ziedot kucēna graušanas kārei. Vēlāk, kad suns būs jau paaudzies, nedarbiem veltot mazāk laika, dvieli no gultas var izņemt.

Gulta sunim ir īpaša vieta, tai jābūt teritorijai, kur ir tikai viņa mantas un kur suns jūtas droši, kad ir saņēmis kādu stingrāku vārdu no saimnieka par kārtējiem nedarbiem. Ja mājās dzīvo vairāki suņi, sākumā noteikti katram jāiegādājas sava gultiņa, ja vēlāk ķepaiņi draudzīgi izvēlas labāk gulēt kopā, otru groziņu var atstāt rezervē, bet saimniekam noteikti nevajadzētu likt abiem uzreiz gulēt kopā piespiedu kārtā, tas var saasināt abu rējēju attiecības.

Suņiem patīk mīkstās plīša mantiņas, kuras var atplēst un izvilkt ārā visu tās saturu. Daudzas gultiņas var atgādināt milzīgu mīksto mantiņu, tāpēc, ja suns saplēš jauno migu un turpina to darīt arī pēc aizrādījuma, iespējams, labāk tās vietā nopirkt speciālu groziņu, kuru sabojāt būs krietni grūtāk.

Saimnieks var izvēlēties keramikas, nerūsējošā tērauda, plastmasas vai pat stikla bļodiņas, tas atkarīgs no katra cilvēka vēlmēm, bet katra materiāla traukiem, protams, ir arī savas priekšrocības un trūkumi.

Maciņam draudzīgākās noteikti ir plastmasa bļodiņas. Lai gan lielāko daļu no tām var attīrīt trauku mazgājamajā mašīnā vai vienkārši ar trauku mazgājamo līdzekli, uz plastmasa virsmas var uzkrāties baktērijas, kas cilvēka acij nav redzamas. Šī materiāla trauki sunim var atgādināt rotaļlietu, tāpēc, kamēr saimnieks nav mājās, kucēns to var arī sakošļāt un sabojāt.

Keramikas un stikla trauki var būt smagi, tāpēc grūtāk apgāžami. Visdrīzāk šī materiāla bļodiņas nekļūst par rotaļlietu, bet var būt dzīvniekam bīstamas, jo ir viegli plīstošas. Suns var apgāzt bļodiņu netīšām, kamēr mājās ir viens. Tā kā dzīvnieks nesaprot, ka stikls ir bīstams, viegli var sevi savainot.

Nerūsējošā tērauda bļodiņas, lai gan var būt dārgākas par plastmasa trauciņiem, būs vislabākā izvēle kucēnam. Trauki ir pietiekami smagi, lai tos nevarētu tik viegli apgāzt, tie ir viegli tīrāmi un neiespējami sakošļāt vai citādi sabojāt.

Pat ja kucēns vēl ir pavisam jauns, garspalvaino suņu saimniekiem jāsagatavojas vēlākai kažoka kopšanai. Atkarībā no kažoka garuma un biezuma, atšķirsies ķemmēšanas biežums, bet tas nemaina faktu, ka saimniekam jābūt sagatavotiem visiem nepieciešamajiem kopšanas piederumiem.

Garspalvaino suņu saimniekiem mājas noteikti jābūt:

Visiem suņu saimniekiem, neatkarīgi no suņa šķirnes un kažoka mājās jābūt:

Bez rotaļlietām noteikti nevar iztikt neviens kucēns, gluži kā bērnam, viņam patīk spēlēties un rotaļām nepieciešami arī palīgi – dažādas mantas.

Veikalos atrodamas gan mīkstās mantas, tādas, kas pīkst, speciāli striķi, gumijas dzīvnieki, bumbas, lidojošie šķīvīši un citas. Kura ir vispiemērotākā?

Parasti suņu rotaļlietas tiek ražotas no vinila, gumijas, lateksa vai plastmasas.

Obligātās prasības jebkurai rotaļlietai, kas domāta sunim, ir :

Praktiskākās ir rotaļlietas no gumijas un plastmasas, taču suņiem pret tām ir vismazākā cieņa. Un plastmasas rotaļlietas var būt ļoti bīstamas, jo suns var aizrīties vai savainoties.

Mīkstās rotaļlietas, iespējams, ir vislabākās, taču tās jādod tikai saimnieka klātbūtnē, jo īpaši kucēniem. Savdabīgs mīksto rotaļlietu paveids ir mantiņas no virvēm, sapītiem striķiem. Tās ir diezgan izturīgas pret četrkājaino lutekļu zobiem un noteikti der kucēna kārei visā iekost.

Bieži vien rotaļlietas mūžs ir atkarīgs ne tikai no materiāla, bet arī no formas. Piemēram, mantiņas ar palieliem caurumiem, kur ieķerties ar zobiem vai degunu, vai lielām, suņaprāt, "garšīgām" ausīm tiek notiesātas ātrāk. Daudz kas atkarīgs arī no suņa attieksmes pret rotaļlietām – tās vai nu tiek saudzētas, vai arī nograuztas tūlīt pēc pirkšanas. Vairāk par suņu rotaļlietu veidiem, izmēriem un formām iespējams uzzināt šeit.