Mīksto mēbeļu otrais mūžs. Kā to radīt paša spēkiem?  (1)

Agrāk mēbeles gatavoja vairākām paaudzēm, taču mūsdienās tās vairs nav tik izturīgas. Tāpēc vērts atjaunot vecās mēbeles no ekoloģiskiem un ilgmūžīgiem materiāliem. To pamatā ir dabiskais koks, atsperes ar kapara pārklājumu, arī pildījums ir ekoloģisks – maisa audums un jūraszāles.

Amatierim nav ieteicams ķerties pie antikvāru, kā arī ādas mēbeļu atjaunošanas. Lai tās nesabojātu, darbu labāk uzticēt speciālistam. Iesācējiem vislabāk spēkus mēbeļu atjaunošanā izmēģināt ar vienkāršu krēslu.

Vienkāršākais darbiņš ir krēslam nomainīt sēdekļa audumu, pie reizes liekot arī jaunu pildījumu, ja esošais porolons ir saplacis un sadrupis.

Polsterēto sēdekli parasti var viegli noņemt. Senākiem krēsliem tas ir stingri ielikts koka konstrukcijā, bet jaunākiem - pieskrūvēts. Noņem veco audumu, kas piestiprināts ar skavām vai pielīmēts. Sēdekļa pamatni notīra no vecā pildījuma un gružiem.

Pie reizes atjauno nobružātās koka daļas. Ja vēlas atjaunot lakojumu, vecā laka pilnībā jānoņem. Vienkāršākais risinājums – apstrāde ar lineļļu. Mēbelēm domāto lineļļu var nopirkt būvmateriālu veikalos (1 litra pudele maksā 3,79 eiro vai 5,21 eiro atkarībā no ražotāja).

Lineļļu atšķaida ar terpentīnu un ierīvē kokā. Var izmantot lupatiņu, bet, ja mēbele netīra, labi noder metāla vate. Ar Nr. 3 apzīmē visrupjāko vati, Nr. 2 un Nr. 1 ir vidēji rupja, bet ar numuriem 0, 00 un 000 apzīmē smalkākās. Mājas apstākļos vislabāk noderēs metāla vate ar numuru 0 vai 00.

Metāla vati samērcē lineļļā, kam pievienots terpentīns (maisījums satur 50–70% lineļļas), un akurāti notīra koka daļas. Lieko eļļu noslauka ar lupatiņu. Būvmateriālu veikalos metāla vates iepakojums maksā 2,55 eiro.

Par lakotu koka daļu radikālu pārveidi, tās nokrāsojot, Juris Kraulis izsakās skeptiski, jo mājās to nevar izdarīt pietiekami kvalitatīvi.

Ja atlīmējusies krēsla kāja, to pielīmē ar PVA līmi un stingri saspiež spīlēs, kamēr līme sacietē. PVA līmei ir kāda priekšrocība – pēc daudziem gadiem mēbeli restaurējot atkal, to var atmiekšķēt un mēbeli izjaukt. Momentlīme koka daļas nesaturēs.

Sēdekļa auduma nomaiņa. Pēc sēdekļa izmēriem izgriež vatelīnu. Piegriež jaunu mēbeļaudumu, ņemot vērā vīļu tiesu. Auduma malas ieloka uz iekšu, lai arī sēdekļa otra puse būtu akurāta. Tad audumu uzliek uz sēdekļa, nostiepj un no otras puses pa perimetru akurāti piestiprina ar skavotāju. Lai audums vienmērīgi nostieptos, nevar piestiprināt vienu malu un tad ķerties pie nākamās. Vispirms audumu piefiksē katras malas viduspunktā, tad pakāpeniski virzās uz stūriem.

Ja koks ir ciets, ar rokas mēbeļu skavotāju būs grūti tikt galā, tāpēc var izmantot pneimatisko skavotāju vai tapsējamās nagliņas.

Strādājot ar samtu vai velvetu, jāievēro pūkas virziens. Krēsla sēdeklim šādu audumu piegriež tā, lai pūkas virziens būtu uz priekšu, bet krēsla atzveltnei – uz augšu. Tādējādi iegūst tumšāku, piesātinātāku un dziļāku toni.

Antīko mēbeļu apdarē izmanto dekoratīvas aukliņas vai lentītes, ko piestiprina gar sēdekļa un atzveltnes malu, kā arī gar sēdekļa kanti. Tās noslēpj skavas vai nagliņas, kā arī piešķir pabeigtības iespaidu, mēbele izskatās greznāka. Lentītes un aukliņas tagad lielā izvēlē var nopirkt šūšanas piederumu veikalos. Tās parasti pielīmē ar līmpistoli (tādu pašu, ko lieto floristi), bet uz sēdekļa kantes aukliņas pie auduma piešuj ar roku, izmantojot līku adatu. Tad aukliņai jābūt vismaz ar trim vijumiem, lai nav redzams šūšanas diegs.

1. Jūraszāles ir sens pildījuma veids. Patiesībā tās nav aļģes, bet gan palmu šķiedra – ļoti izturīgs un nedilstošs materiāls. Ja krēsls pildīts ar jūraszālēm, tās izpurina vai ieliek maisiņā, izmazgā un izmanto atkal. No pelējuma smakas mājas apstākļos grūti atbrīvoties, bet restauratori materiālu apstrādā ar ozonu. Jūraszāles veikalā nevar nopirkt, restauratori tās pasūta no Igaunijas. Polsterējot ar jūraszālēm, sēdeklim var piešķirt vajadzīgo formu, lai vidusdaļa būtu augstāka.

2. Zirga astri mehāniski ir ļoti izturīgs pildījums, bet tos var saēst kodes.

3. Vatelīns ir tradicionāls polsterēšanas materiāls. Restauratori mēbelēm domāto vatelīnu pērk lielos ruļļos no ražotāja. Ja vajag materiālu pāris krēsliem, audumu veikalā var nopirkt apģērbiem domāto, kas gan ir dārgāks.

4. Porolonu senāk neizmantoja. Tam ir īss mūžs. Juris Kraulis novērojis, ka agrāk porolons izturējis divdesmit gadu, bet tagadējais sadrūp jau pēc aptuveni trīs līdz pieciem gadiem. Taču ar vatelīnu var panākt tikai pāris centimetru biezu polsterējumu. Ja vajadzīgs biezāks slānis, jāliek porolons.

5. Sintapons ir mūsdienīgs materiāls baltā krāsā, ko tagad plaši lieto apģērbu siltināšanai. Ja krēslam paredzēts gaišs vai plāns audums, virs vatelīna liek sintaponu, jo tas labāk izlīdzina virsmas negludumus.

6. Maisa audums ir neaizstājams materiāls, pārvelkot mēbeles ar atsperēm. Atsperes pārsien no jauna, pārvelk ar maisa audumu, virs tā liek jūraszāles un vatelīnu.

Meistari šos materiālus kombinē. Kāda sena krēsla muguriņai bija šādi slāņi: apakšā maisa audums, tad jūraszāļu pildījums, pēc tam vatelīns, virs tā balts sintapons un virspusē gaišs un smalks mēbeļaudums. Atsperu sēdekli sedza šādi slāņi – maisa audums, jūraszāles, vatelīns un virs tā tapsējums ar maisa drēbi, virs kuras lika mēbeļaudumu.

Antikvārām mēbelēm izvēlas atbilstīga stila audumu, tas var maksāt 30 eiro un pat 100 eiro metrā. Arī vienkāršām mēbelēm ieteicams izmantot izturīgu audumu. Vispopulārākais mēbeļaudums ir gobelēns, kas ir nodilumizturīgs. Gobelēna rakstu veido dažādu krāsu diegi. Taču, ja mājās dzīvo kaķis, nederēs gobelēns, kā arī samts, velūrs vai velvets. Protams, pieejami arī stingri un gludi audumi, no kuriem kaķis nespēs izvilkt diegus. Tāpat mājas mīluļiem nepatīk floks jeb mākslīgais samts.

Daži senie krēsli pārvilkti ar mākslīgo ādu jeb dermatīnu. Šis materiāls ir ilgmūžīgs, krēsla muguriņa parasti ir labā stāvoklī, vien sēdeklis - saplaisājis. Taču tagadējais, it īpaši lētais dermatīns, kā novērojis Juris Kraulis, saplaisā jau pēc pāris gadiem. Ja mēbelēm izmantota dabiskā āda, to vēlams regulāri ieziest ar kopšanai domātu emulsiju.

Acij tīkami ir gaiši mēbeļaudumi, tomēr praktisku apsvērumu dēļ biežāk izvēlas tumšākus toņus. Uz auduma ar sīku rakstu grūtāk pamanīt nelielus traipus.