Katrīnas Karlīnas Caunes haskijs Laika 'runā' un pēc pastaigas dažreiz atgādina puķupodu  (1)

''Jau ilgāku laiku esmu sapņojusi par mazu vilcēnu. Bērnībā uzaugu ar vācu vilku suni, tādēļ, laikam, vilki tik ļoti mīļas atmiņas vieš. Tā nu ilgi gribot gaidīju, gaidīju līdz beidzot zvaigznes iegriezās pareizi - īstajā laikā un vietā atradu sludinājumu par vilcēniem, kas meklē jaunas mājas,'' stāsta Katrīna.

Tagad modeles mājās dzīvo deviņus mēnešus veca Sibīrijas haskiju meitene Laika. Katrīnu vienmēr piesaistījusi šīs šķirnes suņu personība, inteliģence, raksturs un tas, ka viņu fiziskās aktivitātes vajadzības atbilst viņas dzīvesveidam.

Haskiji ir sociāli suņi, viņi gluži kā vilki, ir raduši būt barā, skaidro saimniecei un turpina, ka arī Laikai kompānijas nepieciešamība ir ļoti izteikts personības elements. Viņa ir enerģiska un sociāla, ar ļoti izteiktu mednieka instinktu. Laikai nepatīk palikt vienai, mīlule kategoriski atsakās pieņemt faktu, ka saimnieki kaut kur varētu doties bez viņas.

''Galvenais likums haskija audzināšanā ir lomu sadale sadzīvē. Kā jau minēju, haskijiem ir ļoti straujš temperaments, viņi ir inteliģenti un diezgan lieli brīvdomātāji, tādēļ no pirmās dienas ir ļoti svarīgi nostiprināt sevi kā barvedi attiecībās ar suni. Tikai tā var panākt viņa lojalitāti un paklausību. Viņiem ir ļoti izteikts bara instinkts, tādēļ, pieņemot mazo vilcēnu, ģimene kļūst par viņa “baru” un šim baram ir nepieciešams viens galvenais barvedis,'' pamāca Katrīna.

Kažoka kvalitāte haskijiem ir ļoti pateicīga, lielākā daļa netīrumu noslīd bez mazgāšanas, par mīluļa kopšanu skaidro Katrīna un piebilst, bet, ja ārā ir dubļi, un suns pēc pastaigas vairāk līdzinās puķupodam, strūkla ūdens viegli atbrīvo no nevēlamās zemes kārtas. Siltajā gada pusē ir daudz intensīvāk jāķemmē kažoks, jo tas ir biezs - sunim ātri paliek karsts.

''Sports un fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir neatliekama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Vairākas stundas dienā skrienam vai ejam garās pastaigās, bez tām haskiji izliek savu enerģiju graušanā un podu vārīšanā,'' par kopīgo laika pavadīšanu stāsta Laikas saimniece.

Protams, ka arī Katrīnas mīlulis, lai gan katru dienu dodas pastaigās un daudz laika pavada svaigā gaisā, mēdz sastrādāt nedarbus. ''Viņai ļoti nepatīk palikt mājās bez mums, tā nu vienu vakaru atnācām mājās un konstatējam faktu, ka nevaram attaisīt mājas durvis. Kad pēc ilgākas laušanās beidzot tikām iekšā, skats bij fenomenāls. Apēsts bija ne tikai paklājs, bet arī siltinājums zem tā un panelis vēl zem tā,'' smejas Katrīna.

''Tā kā mēs ļoti daudz ceļojam, Laikai ir pašai savs ceļojuma būris. Tā ieeju un izeju kontrolē svārsts, kurš darbojas uz divu punktu sistēmas pamata. Pirms iepriekšējā brauciena testējām būri, Laika, protams, atrada veidu, kā atkost būra drošības sistēmu un tikt ārā. Mums ar steigu nācās meklēt ko krietni nopietnāku,'' par savu palaidni stāsta saimniece.

Bez ikdienišķām ēdiena zagšanām un lūgšanām, arī, protams, neiztikt. ''Tieši nedēļu atpakaļ pasūtījām ķīniešu ēdienu, pēkšņi gluži kā jaunākajos Youtube video ar runājošajiem haskijiem, arī Laika sāka runāt ar mums, sakot, ka pašiem ēst un nedalīties esot baigi nesmuki,'' saka Katrīna.

Laika nav bailīga, bet joki ar suni notiek nepārtraukti. Kad viņai bija aptuveni seši mēneši, Katrīna ar Laiku pastaigas laikā gāja garām miesnieka veikalam, pie kura bija izlikta dekoratīva mežacūkas statuja. No metāla dzīvnieka Laika ārkārtīgi sabijās, aiz bailēm atkāpās un, apmetot kūleni, pārvēlās pati sev pāri, ar visām četrām kājām pa gaisu. Visi garāmgājēji esot kārtīgi sasmīdināti no neveiklā kucēna, kurš tik ļoti sabijies no draudīgās statujas. Ar visiem nedarbiem un blēņām Laika ir īsts ģimenes mīlulis, kurš tiek lutināts un apmīļots ik dienas. Pēc pāris nedēļām Laika svinēs arī savus svētkus.

''Šie būs mūsu pirmie Ziemassvētki ar Laiku. Līdz šim eglīte ir iepazīta, izpētīta un pēc norādījumiem tās rotājumi vairs netiek celti nost. Redzēsim kā būs, kad atbrauksim uz Latviju pie vecākiem,'' stāsta saimniece.