Daudzu šķirņu suņiem patiešām ir iespējams prognozēt veselības problēmas, jo tās selekcijas rezultātā ir jau iekodētas šo šķirņu gēnos.
- nosliece uz displāziju vācu aitu suņiem un Vidusāzijas aitu suņiem;
- ādas un acu problēmas šarpejiem un citu šķirņu pārstāvjiem ar "krokaino" ādu;
- elpošanas problēmas mopšiem, pekiniešiem, persiešiem un citiem ar "plakanajiem", ļoti saspiestajiem deguniem;
- mugurkaula problēmas takšiem, basetiem.
''Šādu uzskaitījumu var ilgi turpināt. Tas, protams, nenozīmē, ka visi šo šķirņu suņi obligāti slimos, taču risks ir daudz augstāks nekā kādam krancītim, kuram šādu ģenētisku, iedzimtu problēmu parasti nav,'' skaidro Karnīte.
Kas attiecas uz raksturu un uzvedību, lai gan nevar noliegt, ka šķirnes dzīvniekiem ir selekcijas rezultātā atlasītas īpašības, kas izpaužas vairāk vai mazāk spilgti, tomēr katrs dzīvnieks ir arī individualitāte – ir sastopami agresīvi labradori un "kaukāzieši", kas ir maigi kā jēri, saka Karnīte.
''Paņemot vācu aitu suni un iespundējot viņu vientulībā voljērā, nevar cerēt, ka viņš kļūs par komisāru Reksi, tāpat kā neviens kollijs pats no sevis nekļūs par Lesiju vai sanbernārs – par Bēthovenu. Jo to, kāds būs dzīvnieks, nosaka nevis viņa šķirne, bet pirmām kārtām pats saimnieks – cik daudz viņš ar dzīvnieku nodarbojas, komunicē, rotaļājas, apmāca, cik daudz laika pavada kopā,'' skaidro patversmes pārstāve.
Īpašs un atsevišķs stāsts ir par nelegālajiem šķirnes suņu audzētājiem jeb "kucēnu un kaķēnu dzirnavām", kas "pa lēto" tirgo it kā šķirnes dzīvniekus "bez papīriem".
Ņemot dzīvnieku no šādiem audzētājiem, nevar būt nekādu garantiju ne par viņa veselības stāvokli, jo parasti šie dzīvnieki tie turēti ļoti sliktos apstākļos, ne raksturu un uzvedību, ne pat par to, ka no paņemtā kucēna vai kaķēna vispār izaugs kas līdzīgs cerētajam. Tāpēc, ja kāds uz stūra vai sludinājumā piedāvā "īstu" čivavas kucēnu, brīdina Karnīte un paskaidro, tikai "bez dokumentiem" par 10 eiro, varat būt droši, ka jūs mēģina apkrāpt.