Latvijas inteliģences pārstāvji iestājas par cirka reformu un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas. Savu viedokli jaunā interneta vietnē pauž rakstnieki, filozofi, kultūras iestāžu vadītāji, mākslinieki un iepriekšējo prezidenta vēlēšanu kandidāti.
Pret dzīvnieku izmantošanu cirkā iestājas tādi Latvijas inteliģences pārstāvji kā fiziķis Mārcis Auziņš, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, rakstnieki Pauls Bankovskis un Inga Ābele, Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, filozofs un dzīvnieku aizstāvības ētikas speciālists Artis Svece, kultūras portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, Žaņa Lipkes Memoriāla direktore Lolita Tomsone, filozofs Ivars Neiders un Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas mākslinieciskā vadītāja Sintija Siliņa.
"Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem kauna sajūta par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba," saka Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.
Kustības "Par cilvēcīgu cirku" interneta vietnē ikviens var parakstīt aicinājumu izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā, kas adresēts Kultūras ministrijai. Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji uzskata, ka Kultūras ministrija ir morāli atbildīga par savā pārvaldībā esošajām iestādēm un, domājot par nākamās paaudzes izglītošanu un vērtībām, tā nedrīkst aizbildināties ar aizņemtību vai naudas trūkumu un nevērtēt dzīvnieku cirka situāciju pēc būtības.
Kā norāda biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, šobrīd paradoksālā kārtā lielākos šķēršļus cirka reformai liek Kultūras ministrija, kas ir valsts kapitālsabiedrības "Rīgas cirks" īpašniece.
Par savvaļas sugu dzīvnieku cirka aizliegumu iestājas visas lielākās dzīvnieku aizsardzības organizācijas, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Eiropas veterinārārstu asociācija. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta iniciatīvas par likuma grozījumiem jau notikusi sanāksme Zemkopības ministrijā. Izveidota darba grupa, kas strādā ar šo jautājumu.
"Brīvība ir personiska, nebrīve vienmēr ir abpusēja. Tu nevari būt brīvs, ja pieļauj otra nebrīvi," saka kultūras portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins.
"Man ir radies iespaids, ka tā dēvēto izklaides dzīvnieku problēmu ministrija skata kā galēji marginālu jautājumu. Tas nav pareizi. Cirka dzīvnieku liktenis ir fundamentāls jautājums. Tas ir vairāk nekā kultūras jautājums. Jebkāda ētikas sistēma – vienalga, sekulāra vai reliģiska, deontoloģiska vai utilitāra, kristīga vai pagāniska – savā būtībā sākas ar vai nonāk pie vienas atziņas: bez labi pamatota iemesla nedrīkst nodarīt ciešanas citām dzīvām būtnēm. Ja ir kāds tikuma mācības stūrakmens, ko ielikt bērnu izglītībā, tad tas ir šis. Un vārdiem ir jāsaskan ar darbiem," saka sengrieķu filozofisko tekstu tulkotāja, filoloģijas doktore Agnese Gaile-Irbe.
Pamatojoties dzīvnieku aizsardzības un ētiskos apsvērumos, organizācija "Dzīvnieku brīvība" aicina cilvēkus neatbalstīt un neapmeklēt cirkus, kuros tiek izmantoti dzīvnieki. Ņemot vērā zinātnieku un veterinārārstu atzinumus par nenovēršamām dzīvnieku labturības problēmām cirkos, daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkos jau ir aizliegta.
Protesta akcijas pret dzīvnieku izmantošanu cirkā aizsākās pirms pusotra gada, kad Latvijas sabiedrības sašutumu izsauca "Rīgas cirka" sadarbība ar vardarbīgo ziloņu dresētāju Larsu Holšeru. Kopš tā laika Rīgā notikušas jau 40 protesta akcijas gan pie Rīgas cirka, gan pie Arēnas Rīga un citviet, kur norisinājušās dzīvnieku cirka izrādes. Kampaņa par dzīvnieku cirka aizliegšanu ir izskanējusi visā Latvijā un sasniegusi daudzus cilvēkus, kas iepriekš par neizbēgamo cietsirdību savvaļas dzīvnieku dresūrā neko nezināja.
Kustības "Par cilvēcīgu cirku" lapa adresēta Kultūras ministrijai kā valsts pārvaldes institūcijai, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku Latvijā.
Iepriekš ziņojām, ka ''Rīgas cirka'' izrādē "Gigantisko strūklaku šovs" šogad uzstājas dresētāja Natālija Berežko no Sanktpēterburgas, kuras vardarbība pret dzīvniekiem pirms pāris gadiem fiksēta šokējošos video materiālos. Tajos redzams, kā dresētāja nežēlīgi sit savu audzēkni - mazu pērtiķīti. Šādas "mākslinieces" uzņemšana izraisījusi sašutumu sabiedrībā un pārmetumus "Rīgas cirkam" par vienaldzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
