Studentu gada labākais draugs - LU SZF sargs un mīlulis Rondo  (2)

SZF ir dibināta pirms 15 gadiem. Tajā laikā tieši fakultāte patreizējā ēkā atradās tikai trešajā un ceturtajā stāvā. Pirmajā un otrajā stāvā bija Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA). Tad pagrabs vēl nebija izremontēts, līdz ar to tur varēja brīvi iekļūt arī dažādi dzīvnieki.

Fakultātes pirmsākumos pagrabā pieklīda kaķene ar kaķēniem. Vienu mazuli paņēma SZF izpilddirektore Gita Blaua, viens atdots Fizikas un matemātikas fakultātei un trešo kaķīti tajā laikā ģimenē uzņēma kāds no studentu pašpārvaldes, atminas Zasa.

''Pēc tam, 2001. gadā, uz darbu, kā mēs smejamies, pieteikties atnāca pāris mēnešus veca suņu meitene Džūlija. Grūti pateikt, vai viņa bija izmesta vai savvaļā dzīvojusi, es gan domāju, ka izmesta, ja jau pie cilvēkiem tā tiecās. Mūsu izpilddirektorei bija pārliecība, ka fakultātē ir nepieciešams suns, kas sargā sociālās zināšanas, kas sargā saimi, kas ir draugs un dzīvesprieka avots, tā Džūlija tika pieņemta darbā,'' atceras sekretāre.

Džūlija SZF fakultātē nodzīvoja visu savu mūžu - 12 gadus. Visi par viņu rūpējās, suņu meitene tika ārstēta, lolota un mīļota līdz pat saviem pēdējiem dzīves brīžiem.

Pēc suņa aiziešanas viņa kļuva par vienu no fakultātes simboliem, kuru studentu pašpārvalde arī tagad turpina popularizēt un neaizmirst mīļo fakultātes dvēseli.

Kad Džūlija aizgāja uz labākiem medību laukiem, pagāja gads un fakultātes darbiniekiem radās ideja, ka vajadzētu jaunu sunīti.

Viņiem bija dažādi varianti, piemēram, dot jaunas mājas kādam patversmes dzīvniekam, bet tieši tajā laikā radās situācija, ka vienam no fakultātes darbiniekam bija paziņas, kuriem bija vairāki suņi, ģimene visus nevarēja paturēt, tādēļ kucēniem meklēja kārtīgas mājas, tā nu vienu no kucēniem fakultātes darbinieki paņēma pie sevis un nosauca par Rondo.

''Rondo pie mums dzīvo jau gadu, kopš pagājušā rudens. Visiem viņš ļoti patīk, suns ir mīlēts un lutināts, arī studenti priecājas. Jāsaka tā, ka par Rondo tieši šajā rudenī radusies pastiprināta interese. Sākās viss ar laikrakstu ''Diena'' un LU žurnālu ''Alma Mater'' - abiem medijiem vienlaicīgi radās interese par mūsu jauno zinību sargu, vēl nesen ikgadējā LU Studentu padomes ''Gada balvas'' ceremonijā studenti mūsu Rondo atzina par ''2015. gada studentu draugu''. Ļoti priecājamies un lepojamies,'' stāsta Zasa.

Fakultātē respektē to, ka studenti ir dažādi, ne visi mīl dzīvniekus, kādam varbūt ir bail, alerģijas vai vienkārši nepatīk dzīvnieki, jo Rondo nav mazs suns, viņš var viegli nobiedēt nezinātāju. Tāpēc studentiem ar suni neuzbāžas, ja viņi paši vēlas, zina, kur Rondo pa dienu atrodas un var sarunāt atnākt ciemos, atklāj dekāns.

Rondo pa fakultāti staigā tikai pēc lekcijām, vakaros un svētdienās, ikdienā viņš dzīvojas fakultātes otrā pusē savā privātmājiņā jeb būdā vai apsardzes birojā jeb pagrabstāva saimniecības telpās. Tur viņam ir sava sedziņa, ēdiens un ūdens trauciņš - viss, kas nepieciešams.

Fakultātē ir vairāki cilvēki, kuri ir Rondo apkalpojošais personāls - pēc brīvas gribas ikdienā rūpējas un gādā par suni. Ja Rondo kādreiz ir slikta pašsajūta, tad tiek sasaukts konsīlijs, visi spriež, ko darīt, pie kura ārsta braukt un kā dzīvniekam palīdzēt, skaidro sekretāre un turpina, Rondo ir vakcinēts, čipēts, ikdienā ēd vitamīnus, lai ir skaista spalva un pašsajūta, reizi gadā tiek vests arī pie ārsta pārbaudīt veselību.

''Vistuvākais emocionāli cilvēks Rondo ir apkopēja Indra, viņu mēs saucam par Rondo mammu, mani atkal iesaukuši par krustmāti Aneti, man ir drīzāk tādas uzraugošās funkcijas. Ikdienā es Rondo pabaroju un katru dienu pēc tam, kad man beidzas darba laiks, eju pie suņa, ja labs laiks, mēs dodamies pastaigāties. Man ir grūti viņu vēl noturēt, pašai mājās ir krietni mazāks mīlulis, bet nu es mācos. Neatkarīgi no tā, vai tiekam ārā pastaigāties vai paliekam pagrabā, kur arī ir daudz vietas - paspēlējam bumbu, pamētājam kociņus, izkustinām kājas, lai suns saņemtu sev nepieciešamās ikdienas fiziskās aktivitātes,'' skaidro Zasa.

''Fakultātes pagalmā, kur atrodas Rondo privātmāja, pie sporta laukuma ir siets. Vienreiz tur bija sapinies mazs ezītis. Rondo tajā dienā dzīvojās pa lauku un nemitīgi rēja, mēs nevarējām saprast, ko viņš pie tā sieta stāv un rej, tāpēc gājām skatīties. Atbrīvojām ezīti, kurš sveiks un vesels aizstaigāja fiksi tālāk, un Rondo vakarā saņēma gardu kārumu par glābšanas operācijas vadīšanu,'' smejas sekretāre.

Vēl interesanti, ka Rondo pazīst dažādu darbinieku, vairāk jau to, kuri ar viņu draudzējas, soļus. Ja viņš ir pagrabā, Zasa stāsta, ka viņš dzird soļus, kad sieviete iet pa trepēm, rej un aicina pie sevis. ''Darba laikā jau pie suņa neejam, tad ir bijušas situācijas, kad es eju pa otrām fakultātes kāpnēm vai speciāli velku citus apavus, lai suns mani nedzird,'' par komisko dzīvi ar suni fakultātē stāsta Zasa.

Pusdienu pārtraukumos ir darbinieki, kuri dodas pie Rondo paspēlēties, jo darbs ir ļoti intensīvs un stresa pilns, tāpēc pāris minūtes rotaļājoties ar suni, noteikti manāmi atslābina un uzlabo garastāvokli. Rondo rada pozitīvas emocijas.

"Protams, ka tie nav tikai prieki, kad es vadu doktorantu semināru un man zem logiem viens sāk komentēt, kļūstu mazliet tramīgs. Nikns Rondo nav, viņš tāds draudzīgs suns, bet savas funkcijas pilda un riet viņam ar patīk,'' saka Rozenvalds.

Pirmā kursa studentiem septembrī, kad pirmo reizi tiek iepazīstināti ar fakultātes telpām, bibliotēku un visu SZF kārtību, ir iespējams sastapt un sadraudzēties arī ar Rondo, kurš turpmākos trīs gadus sargās katra jaunā studenta zināšanas.