Zilais sīlis spēj uzturēt savu spalvu krāsojumu, lai nekad nekļūtu pelēks un neizbalētu. Jauns, Francijā veikts pētījums, kas publicēts žurnālā Scientific Reports, atklāj, ka daudzi putni spēj saglabāt savu spalvu krāsu, lai to krāsojums ar vecumu nezaudētu košumu. Šī procesa izpētīšana varētu palīdzēt cilvēkiem ķīmiski radīt krāsas, kas ar laiku nezaudētu savu spilgtumu, ziņo Discovery.com.
Izpētot putnu iespējas, pētnieki uzskata, ka varētu būt iespējams nākotnē izmantot dabīgās krāsas, lai, piemēram, radītu apģērbus, kas nekad neizbalē.
"Šobrīd pieejamās tehnoloģijas nevar veikt šādu krāsu saglabāšanos, un cilvēki vēl joprojām izmanto ķīmiskās krāsvielas," skaidro pētnieks Endrjū Parnels (Andrew Parnell) no Šefīldas Universitātes.
"Tagad mēs esam iemācījušies, kā dabā iespējams saglabāt krāsu pigmentācijas spilgtumu. Pēc šāda parauga varam mēģināt izstrādāt apģērbus, izmantojot šo nanostrukturēšanas pieeju. Tas nozīmē, ka, ja nākotnē tiks radīts sarkans džemperis, izmantojot šo metodi, tas, iespējams, saglabās savu krāsu un pēc vairākām mazgāšanas reizēm neizbalēs," skaidro pētnieks.
Putnu spalvas ir izgatavotas no nanostrukturēta poraina kreatīna materiāla, kas ir tieši tāds pats kā cilvēka matos un nagos, tādēļ daudzus gadus pētnieki uzskatīja, ka putnu spalvas iekrāsojas ar ķīmiskā pigmenta melanīna palīdzību, bet jaunākie pētījumi šo teoriju apgāž. Melanīns ir pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
Pētnieki atklājuši, ka putni paši spēj manipulēt sūklim līdzīgā keratīna materiāla caurumu izmēru. Zinātnieki skaidro, ka tad, kad uz spalvas uzspīd gaisma, caurumu izmērs nosaka, kā gaisma tiek izkliedēta un cik spilgta krāsa atstarojas. Jo lielāki caurumu, jo plašāks atstarotās gaismas viļņa garums, tādējādi radot baltu krāsu. Sarežģītākas struktūras rezultātā rodas citas krāsas, piemēram, zilā, kādā sevi spēj ietērpt zilais sīlis.
Piemēram, baloži, kuriem nav daudzstrukturāls krāsojums nespēj regulēt savu spalvu krāsu. Krāsojumu var ietekmēt arī putna uzturs. Kaija, ja teorētiski pārtiktu tikai no laša, ar laiku varētu aizgūt rozā krāsojumu arī uz savām baltajām spalvām. Lasis mākslīgi baro karotinoīdus, kas vēlāk redzams arī vizuāli. Karotinoīdi ir ķīmiskas vielas, kas putniem veido spalvu krāsojumu.
Jaunais pētījums arī palīdz izskaidrot, kāpēc zaļā krāsa bieži vien izskatās košāka un spilgtāka. To labi parāda dažādas vaboles, piemēram, Krāšņvaboļu dzimtas (Stigmodera gratiosa) pārstāves, kas ir koši zaļā krāsā.
"Zaļā krāsa ir īpaša, jo, lai to izveidotu ir nepieciešams sarežģīts un šaurs viļņa garums, kuru mākslīgi ir grūti radīt. Dabiskā veidā zaļā krāsa tiek radīta, kad zilo krāsu, kāda, piemēram, ir zilajam sīlim, sajauc ar dzelteno pigmentu, kas daļu zilā toņa absorbē, radot zaļu," Parnels skaidro.
Šis jaunais atklājums pētniekiem palīdz atrast un turpināt meklēt jaunus veidus, kā ķīmiski radīt krāsu materiālus, kas ar laiku neizbalē.
Pētījums publicēt žurnālā Scientific Reports.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
