Nevēlamie apstākļi koka grīdai – kas to bojā un kā segumu kopt ikdienā?

Vai tas būtu lakots, eļļots parkets vai dēļu grīda, šo segumu kopšanā ir noteikumi, kas jāievēro, un tikai tad segums labi kalpos un izskatīsies tieši tik skaists, lai attaisnotu cerības par pareizo izvēli.

Netīra grīda nenāk par labu nevienam grīdas segumam, taču smalkas smiltis īpaši kaitē koka grīdai, jo tās gluži kā smilšpapīrs noslīpē virskārtu. Koka grīdas kopšanā jāpievērš īpaša uzmanība sausajai kopšanai, jo lielāki netīrumi saskrāpēs arī lakotas virsmas.

Ja uz koka grīdas nepamanīts palicis kāds slapjums, piemēram, izlijis ūdens, šajās vietās var parādīties pleķi, tāpēc jācenšas izvairīties no šādām situācijām.

Mitrums var rasties arī no telpaugu puķu podiem. Piemēram, ja uz grīdas stāvēs liels puķu pods ar augu, kas laiku pa laikam tiek aplaistīts, tad mitrums zem tā noteikti izveidosies un laika gaitā tanī vietā var palikt nospiedums. Lai tā nenotiktu, uzliec puķu podu uz statīva, lai tas nesaskartos ar grīdu.

Ne velti smalkās muižās un pilīs, kur saglabājušies vēsturiskie parketi, mūsdienās nav ļauts doties staigāt ar ielas apaviem, īpaši augstpapēžu kurpēs, jo tās saskrāpē grīdu. Savukārt gumijotas zoles var atstāt tumšas švīkas. Jebkurš restaurators piekritīs, ka sieviešu augstpapēžu kurpes koka grīdas segumam ir gluži kā dzenis vai īlens, kas laika gaitā izveido robus vai defektus, tāpēc pārdomā par apavu valkāšanu šajās telpās, it īpaši svinību reizēs.

Tikpat lielu skādi koka grīdai var nodarīt arī mēbeles, piemēram, krēsli. Ja krēslu kājas ir tievas un smailiem galiem, tad itin viegli saskrāpēt grīdu, velkot mēbeli pa grīdu šurpu un turpu. Patiesībā pat vienreiz pārbīdot lielo kumodi vai skapi, var atstāt neizdzēšamas švīkas uz grīdas. Lai no tā izvairītos, ir iegādājami speciāli filca plāksterīši, kas pielipināmi zem mēbelēm, lai tās bīdot, nesabojātu grīdas segumu.

Vietējie koka grīdas segumu speciālisti no uzņēmuma ''Abschliff'' apkopojuši padomus, kas attiecināmi uz grīdas kopšanu ikdienā.

Koka grīdu nav ieteicams mazgāt ar pārāk slapju lupatu vai tvaika putekļusūcēju, jo ūdens un tvaiks iespiežas pat nelielās šuvītēs, savienojuma vietās un bojā koku. Traipu tīrīšanai nedrīkst izmantot spēcīgus ķīmiskos un abrazīvos tīrīšanas līdzekļus, jo tie var sabojāt virsmu, radīt taukainus pleķus, šķīdināt vaska aizsargkārtu un radīt citus defektus uz seguma.

Lakotas virsmas kopšanai regulāri ir jāizmanto vasku saturošs kopšanas līdzeklis, jo, staigājot pa virsmu, vaska aizsargkārta laika gaitā tiek noberzta. Ja aizsargkārtiņa netiek atjaunota, virsma kļūst neaizsargāta un ar laiku noberžas laka vietās, kur ir lielāka slodze, piemēram, pie durvīm un galda. Ja laka būs nonēsāta līdz kokam, tad vietās, kur koks ir bez lakas, tas kļūs tumšāks. Grīda izskatīsies netīra un to nomazgāt nebūs iespējams, tādos gadījumos atliks vienīgi grīdas slīpēšana un lakošana.

Ja uz eļļotas koka virsmas veidojas pleķi, koka porās viegli saiet netīrumi, iezīmējušās taciņas, pa kurām bieži staigāts, tad tās ir pirmās pazīmes, ka eļļotā virsma netiek pienācīgi kopta. Eļļotas virsmas kopšanai regulāri ir jāizmanto vasku saturošs kopšanas līdzeklis, jo, staigājot pa virsmu, aizsargkārta tiek noberzta. Ja vaska aizsargkārtiņu neatjauno, virsma kļūst neaizsargāta un grūti kopjama.