<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/stopbits/">Brad.K</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>

Par milzu suņu šķirnēm tiek uzskatīti tie dzīvnieki, kas sver vairāk nekā 50 kilogramus. Ja fiziski šie suņi ir ļoti spēcīgi, tad pēc rakstura visbiežāk milži ir maigi un mīlīgi, raksta portāls Dogs.about. Cilvēki, kuriem mājās ir milzu suns, bieži vien vairs nespēj iedomāties, kā ir rūpēties ar taksi vai bīglu, kuri ir krietni mazāki. Bet kā tad atšķiras rūpes par tik lielu ķepaini?

Tāpat kā jebkuras šķirnes suņiem, arī liela izmēra mīluļiem ir savas priekšrocības un mīnusi. No pozitīvās puses suņi parasti ir ļoti mīlīgi, sirsnīgi, maigi un draudzīgi. Daudziem no lielo šķirņu suņiem nav daudz enerģijas, tāpēc viņiem nav vajadzīgas nemitīgas fiziskas aktivitātes. Lielo šķirņu suņus ir arī vieglāk apmācīt. Piemēram, taksis ar savu neizsīkstošo enerģiju un spītību, apmācībai padosies krietni grūtāk.

Negatīvā puse, rūpējoties ar suni, kurš ir teju saimnieka lielumā, noteikti ir izmaksas, jo, lai gan ķepainis ir cilvēka svarā, ēd viņš divreiz vairāk.

Lieliem suņiem biežāk novērotas ortopēdiskas veselības problēmas, kā arī citas, piemēram, vēdera piepūšanās, kas sunim var krietni ietekmēt veselības stāvokli. Ķepaiņus nedrīkst pārbarot. Tas, protams, ir neveselīgi jebkāda izmēra dzīvniekam, bet milzu sunim var palielināt locītavu problēmas un izraisīt artrītu.

Lielo suņu saimniekiem arī kopā pavadītais laiks ir krietni mazāks, jo milzu suņi dzīvo vidēji no sešiem līdz 10 gadiem, bet klēpjsunīši no 12 līdz pat 15, stiprākie pat līdz 18 gadu vecumam.

Sunim, kurš sver no 50 līdz 90 kilogramus, nepieciešama pietiekami plaša dzīvojamā telpa, atbilstoša lieluma gultiņa un pietiekami daudz vietas, kur var arī paskriet un luncināt asti, neapgāžot dārgas servīzes un ģimenes relikvijas. Lai gan suņi ir viegli apmācāmi, kamēr tie vēl ir kucēni, var neaprēķināt savu spēku un izmēru. Suņi var būt neveikli, tāpēc pirmajās reizēs dzīvnieks noteikti jāuzmana bērnu klātbūtnē, mājās jābūt piemērotām mēbelēm un saimniekam jāsaprot, ka suns savu īsto izmēru var nesasniegt līdz pat divu vai trīs gadu vecumam.

Liela izmēra suņiem noteikti nepieciešama apmācība, citādi saimnieks nespēs pār viņu valdīt. Ja suns ir fiziski spēcīgāks, tad saimniekam morāli jābūt pārākam. Sunim ir jāiemāca primārās komandas, lai ar viņu varētu iziet sabiedrībā. Šādam mīlulim ir jābūt disciplinētam, jo, ja nepaklausīgu jorkšīras terjeru var ielikt somiņā, tad šo ķepaini nekur nepaslēpsi.

Tā kā suņa mūžs ir teju divreiz īsāks, vismaz reizi gadā būtu ieteicams apmeklēt veterinārārstu, lai veiktu pārbaudes, ka ķepainim viss ir kārtībā un nekādas veselības problēmas nav radušās. Ja radusies interese par liela izmēra rējējiem, raksts "10 iemesli, kādēļ lielie suņi ir labāki par mazajiem" noteikti to tikai pastiprinās.

Milzu suņu šķirnes

  • Leonbergers
  • Maremmas–Abruco aitusuns
  • Ņūfaundlendietis
  • Kanāriju dogs
  • Rotveilers
  • Šarplaninas aitusuns
  • Tibetas mastifs
  • Tosa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!