Senos muižas parkos un dārzos noteikti atrodams kāds riekstkoks, jo tie arī Latvijā audzēti jau labi sen, turklāt, tā kā šie koki ir izturīgs pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, tad tie labi saglabājušies līdz pat mūsdienām. Savvaļā šo karalisko riekstkoku var atpazīt pēc gaiši pelēkās mizas, nepāra saliktām lapām un, protams, riekstu augļiem, kas parasti izauguši zaros septembrī, oktobrī.
Interesanti, ka šis riekstkoks no visiem pārējiem atšķiras ar to, ka gatavie, zaļie bumbuļi sadalās un rieksts brīvi nokrīt zemē. Šis auglis ir kaulenis, ko sarunvalodā pieņemts dēvēt par valriekstu jeb grieķu riekstu. Rieksta kodols sastāv no četrām daļām, kas visas krokotās formas dēļ atgādina cilvēka smadzenes, turklāt netiešā veidā tam ir pat visai liels pamats, jo valrieksti satur daudz vērtīgu vielu, kas uzlabo arī smadzeņu darbību un sirds veselību. Vairāk par valrieksta veselīgajām īpašībām, lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
