Ziemassvētku eglītes podiņos – kad un kā tās pareizi stādīt ārā  (3)

Par to, kā izstādīt egles podiņos ārā, stāsta a/s ''Latvijas Valsts meži'' dārzkopības speciālistes Laimas Zvejniece un kokaudzētavas ''Zaļenieki'' speciālists Imants Parfenovičs.

Ja mežā meklējam eglīti ar iespējami stiprākiem zariem, simetriskāku un kuplāku, tad kokaudzētavās ir iespēja izvēlēties dažādas formas, skuju krāsas un pat smaržas variācijas, tāpēc katram bijusi iespēja atrast savai gaumei piemērotāku egli, ko pēc tam iestādīt ārā. Kopumā sastopamas 35 egļu sugas, kur katrai sugai ir no desmitiem līdz simtiem šķirņu.

Visizplatītākās Latvijas kokaudzētavās ir parastās egles, asās egles (sudrabegles), Serbijas egles, Kanādas egles un dažādu baltegļu šķirnes. Asajām eglēm raksturīgas vairāk vai mazāk sudrabainas un asas skujas, stingri zari, savukārt Serbijas eglēm ir ļoti skaista skuju divkrāsainība, kurām apakšpusē ir baltas svītras un skujiņa ir it kā sagriezusies baltā dejas virpulī.

Kanādas egles ir vispopulārākā izvēle Ziemassvētkos, tās sauktas arī par koniskām eglēm. Šīs egles, izstādot laukā, jāsargā no pavasara saules spēcīgajiem stariem. Dažādo sugu baltegles ir ar mīkstām, zaļām vai balti zaļām un smaržīgām skujām.

Baltegles izceļas ar to, ka nogrieztiem zariem skujas sakalst, bet nebirst. Arī nozāģētas baltegles stāv ilgāk, un skujas nebirst.

Visiecienītākā Ziemassvētkos ir Nordmaņa jeb Kaukāza baltegle, kuru pārsvarā audzē Dānijas kokaudzētavas, jo Latvijā tā bieži apsalst vai bargās ziemās nosalst līdz sniega virsmai. Nelielos apjomos to audzē Rietumlatvijā, kur ir siltāks mikroklimats. Latvijas apstākļos labi aug Frēzera baltegle, kas arī tiek audzēta speciāli Ziemassvētkiem.

Eglīti podiņā jācenšas saglabāt līdz pavasarim, lai to iestādītu kādā piemērotā vietā un varbūt nākamajos gados ar to varēs rotātu pagalmu vai dārzu un priecētu gan sevi, gan apkārtējos. Ir cilvēki, kas ierīko speciālus Ziemassvētku eglīšu kolekciju dārzus – katrai piešķirot savu iestādīšanas gadu, stāsta Laima.

Egli podiņā nav vēlams turēt ilgāk par vienu, divām nedēļām telpā, pat tad, ja tā glabājusies vēsakajā vietā un noteikti tālāk no sildķermeņiem – krāsnīm, radiatoriem. Pastāvīgi jāpievērš uzmanību podā augošās eglītes sakņu kamolam – nevar pieļaut tā izžūšanu, stāsta stādaudzētavas speciālists Imants Parfenovičs.

Arī pēc svētkiem, kad podu ar egli nes ārā no istabas, tas jādara pakāpeniski, paturot to kādu brīdi vēsākās telpās – uzreiz nevar eglīti nest ārā salā. Iespējams, ir mērķtiecīgi iegādāta noteiktas šķirnes egle un jau iepriekš izplānota tai vieta dārzā, tad to var stādīt janvārī, ja zeme nav pietiekami sasalusi, skaidro Imants no stādaudzētavas.

Pēc svētkiem eglīti ieteicams pēc iespējas ātrāk iznest laukā, lai tā pārāk ilgi nestāvētu siltumā un nepierastu pie siltā klimata un "nedomātu", ka pavasaris klāt. Kamēr vēl zeme nav sasalusi, var parūpēties par eglītes vietu – izrakt zemē iedobi, kur pēc tam ievietot podu ar eglīti, lai neizsaltu saknes aukstā ziemā (it īpaši kailsalā).

Ja laukā ir sniegs, eglīti ieteicams apbērt ar sniegu. Ja zeme vēl nav tik sasalusi, tad var paspēt ierakt podiņu zemē, ja nu gadījumā iedobe nav sagatavota iepriekš. Eglītes novietošanai būtu jāizvēlas ēnas vai pusēnas puse, lai tā neapdegtu pavasara saulē un kailsalā neizžūtu saknes. Zemei atkūstot, eglīte podiņā bez vilcināšanās jāsāk laistīt.

Latvijas apstākļos parasti aprīļa vidū zeme atkūst un egle jāstāda zemē. Pie stādīšanas jāizvēlas vieta, kur gribam, lai eglīte aug – tas būtu atkarīgs no eglītes vispārējā augstuma, kādā tā sava mūža garumā izaug. Ja eglīte var izaugt 1–1,5 metru garumā, tad to droši var stādīt mājas vai loga tuvumā. Ja augums sasniedz 15–20 metrus, tai jāizvēlas tālāka vieta, kur tā nevienam netraucē.

Eglēm būs piemērotas smilšmāla, vidēji mitras augsnes, un, lai arī šis koks nav tik izvēlīgs augsnes ziņā, tīra smilts vai purvaina augsne nebūs piemērota. Tāpat svarīgi stādam izvēlēties vietu pusēnā. Eglīte jāstāda tādā dziļumā, kādā tā augusi podiņā un pēc iestādīšanas jāaplaista. Ja laiks saglabājas sauss, tad pēc iestādīšanas tā ik pārdienas jālaista divu nedēļu garumā, lai tā iesakņotos jaunajā vidē.